Japāņu jūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Japāņu jūra
Sea of Japan Map en.png
Japāņu jūra
Cyan pog.svg
Japāņu jūra
Koordinātas 40°N 135°E / 40°N 135°E / 40; 135Koordinātas: 40°N 135°E / 40°N 135°E / 40; 135
Okeāns Klusais okeāns
Platība 978 000 km2
Vid. dziļums 1752 m
Maks. dziļums 3742 m
Tilpums 1 630 000 km3
Valstis un teritorijas Karogs: Dienvidkoreja Korejas Republika
Karogs: Ziemeļkoreja Korejas TDR
Karogs: Japāna Japāna
Karogs: Krievija Krievija
Lielākās pilsētas Kitakjusju
Pusana
Vladivostoka
Japāņu jūra Vikikrātuvē

Japāņu jūra (korejiešu: 조선동해, Joseon Donghae, Chosŏn Tonghae; japāņu: 日本海, Nihonkai; krievu: Японское море) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra starp Japānas salām un Āziju. Japāņu jūra ir labi norobežota no pārējām jūrām, tajā tikpat kā nav plūdmaiņu. Vidējais dziļums ir 1752 m, ūdens tilpums — 1 630 000 km³, krasta līnijas garums — 7600 km.

Kaut gan starptautiski šo jūru dēvē par «Japānas jūru» vai «Japāņu jūru», abas Korejas pussalas valstis pret šo nosaukumu iebilst. Dienvidkoreja vēlas, lai tā tiktu saukta par Austrumu jūru, bet Ziemeļkoreja — par Korejas Austrumu jūru; šajā sakarā starp šīm valstīm notiek karstas debates.

Jūru iedala trīs galvenajos baseinos: Jamato baseins atrodas dienvidaustrumos, Japānas baseins - ziemeļos un Cusimas baseins - dienvidrietumos. Japānas baseins ir dziļākais, Cusimas baseins — seklākais. Austrumu piekrastē kontinentālais šelfs ir samērā plats, bet rietumu piekrastē, jo sevišķi pie Korejas — šaurs, ap 30 km plats.

Caur Korejas šaurumu ieplūst siltā Cusimas straume, Kurosio straumes atzars. Japāņu jūrā tā plūst gar Japānas krastiem, savukārt gar pretējo krastu uz dienvidiem plūst aukstā Limānas straume.

Pēdējā ledus laikmetā, kad jūras līmenis bija zemāks, Japānas jūra bija norobežota, tā bija ezers.

Robežas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos atrodas Tatāru šaurums un Sahalīna, ziemeļrietumos Laperūza šaurums starp Sahalīnu un Hokaido. Austrumos — Hokaido, Honsju salas un Cugaru šaurums starp tām. Dienvidos — Kanmonas šaurums, Kjusju sala un Korejas šaurums ar Cusimas salām. Austrumos — Korejas pussala un Krievijai piederošais Piejūras novads.

Saimnieciskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras ziemeļu un dienvidaustrumu daļa ir bagāta ar zivīm. Jūrā atrodas arī derīgie izrakteņi, tai skaitā magnetīta smiltis. Domājams, ka šeit ir arī naftas un dabasgāzes atradnes. Attīstoties Austrumāzijas ekonomikai, pieaug arī Japānas jūras kā satiksmes ceļa nozīme.