| Kabiles pagasts |
|
|
| Novads: |
Kuldīgas novads |
| Centrs: |
Kabile |
| Platība: |
178,98 km2 |
| Iedzīvotāji (2010): |
870[1] |
| Blīvums: |
4.9 iedz./km2 |
Kabiles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos, 28 km no Kuldīgas un 120 km no Rīgas. Robežojas ar sava novada Rendas, Rumbas un Vārmes pagastiem, Saldus novada Šķēdes pagastu, Kandavas novada Vānes un Matkules pagastiem un Talsu novada Abavas pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Kabile (pagasta centrs), Jaunā muiža, Vecā muiža, Galamuiža, Višļi, Pusgaldiņi, Kalnansi, Kāņmuiža.
Pagastā atrodas Z. A. Meierovica Kabiles pamatskola (direktore Līga Bergmane), doktorāts, bibliotēka, 3 veikali. Tiek izdotas divas avīzes: "Kabiles pagasta Vēstnesis" un Z. A. Meierovica Kabiles pamatskolas avīze "Kabata" (redaktors Eduards Skabis).
Kabile (agrākie nosaukumi: Cabillen (Cabyllen), Cab(e)le, Kabilwen, Kabillen, Kabele, Кябиленская) pazīstama kā sena apdzīvota vieta Kursā. Kabiles teritorijā cilvēki dzīvojuši jau akmens laikmetā. Līdz 10. gs. Kabiles teritorija atradās uz robežas starp baltiem piederīgās kuršu cilts un somugriem piederīgās lībiešu cilts apdzīvotajām apmetnēm (Bandavu un Vanemu). Kabile kā apdzīvota vieta rakstos pirmoreiz pieminēta 1253. gada 4. aprīļa līgumā starp Vācu ordeni un Kurzemes bīskapu Heinrihu par sešu vācu ieņemto kuršu zemju sadalīšanu. Pēc līguma noslēgšanas tā piederējusi Kuldīgas komturijai. Vēlāk hronikās Kabiles vārds tiek minēts 1331. gadā sakarā ar ordeņa pils būvi un 1422. gadā feodālo īpašumu izlēņošanas gadījumā.
Ordeņa pastāvēšanas beigu posmā jau bijusi izveidota saimnieciska rakstura muiža. Kabiles muiža piederējusi Heinriham Soblekam (16. gs.), Johanam Dītriham fon Bēram un viņa dzimtai (17.—18. gs.), Heinriham Dītriham Vilhelmam fon Keizerlingam (19. gs.), firstam Oto Andreasam Līvenam (19./20. gs).
1935. gadā Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta platība bija 226,5 km² un tajā dzīvoja 3143 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Kabiles, Mežgaļu un Viestura ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Kuldīgas rajona Kabiles ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā Mežgaļu ciema kolhoza «Dzirkstele» teritoriju, 1956. gadā pievienoja Viestura ciema kolhoza «Grauds» teritoriju, bet kolhoza «Dzirkstele» teritoriju pievienoja Viestura ciemam.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kabiles pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kuldīgas novadā.
- Kabiles muižas ēku ansamblis (16.-19. gs.),
- Kabiles evaņģēliski luteriskā baznīca (1903) ar Latvijā senākā kristāmā trauka pamatni (1652.),
- Zigfrīda Meierovica Kabiles vidusskola (1858.),
- Kabiles amatniecības un rokdarbu muzejs,
- Dabas taka «Ozolu biotops»,
- Kalnansu bezdibenis
- Buku dīķis.
- Hermanis Fridrihs Dullo (1745-1826) — vācbaltu mācītājs, pirmais, kurš Kurzemē izmēģinājis kartupeļus un āboliņu audzēt arī tīrumā, izdevis vienu no pirmajiem periodiskajiem izdevumiem Kurzemē "Mīlīga Pamācīšana" (1821-1824), jau 1784.gadā Kabilē dibinājis skolu latviešu zemnieku bērniem.
- Georgs Ludvigs Frīdrihs Bitners (1805-1883) — vācu tautības latviešu folklorists, mācītājs, 1844.gadā izdevis tolaik plašāko tautasdziesmu krājumu "Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes".
- Aleksandrs fon Keizerlings (1815-1891) — dabaszinātnieks, ģeologs, Krievijas impērijas sevišķu uzdevumu ierēdnis kalnu lietās.
- Zigfrīds Anna Meierovics (1887-1925) — pirmais Latvijas Republikas ārlietu ministrs, ministru prezidents MK divos sasaukumos.
- Juris Plāķis (1869-1942) — valodnieks, LU profesors, LR izglītības ministrs.
- Ernests Kārkliņš (Zeltmatis) (1868-1961) — skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks, 1909.g. dibinājis pirmos Latvju dramatiskos kursus.
- Jēkabs Osis (1860-1920) — filozofs, filozofijas zinātņu doktors, profesors, Tērbatas Universitātes rektors, Latvijas filozofijā izveidojis t.s. kritisko personālismu.
- Brinda Ceriņa — literāte, vairāku dzejoļu krājumu autore.
- Aivars Bergmanis — mežsargs, «Ozolu biotopa» un skolas Dabas parka izveidotājs.
