Līveni

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzimtas ģerbonis

Līveni (vācu: Lieven; zviedru: Liewen) ir viena no vecākajām un pazīstamākajām vācbaltiešu dzimtām.

Līvenu dzimtai pieder daudzi ievērojami valstsvīri, karavīri, diplomāti un politiķi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par dzimtas aizsācēju tiek uzskatīts Turaidas līvu vecākais un "gandrīz ķēniņš" Kaupo. Pēc lēņu grāmatām Līvenu sencis Gerardus Līvo 1269. gadā un viņa dēls (latīņu: filius Gerardi Lyvonis) Johannes 1292. gadā bija Rīgas arhibīskapa vasaļi. Zināms, ka 15. gadsimtā dzīvojušajam Līdekem Līvam (Lüdeke Live) bija divi dēli - Jirgens un Johans, kas kļuva par divu dzimtas zaru ciltstēviem.

Johana Līva (miris 1501. gadā) pēcteči bija vairāku Vidzemes dižciltīgo dzimtu (tai skaitā Līvenu) dibinātāji. Tās pašas dzimtas piederīgie bija arī vēlākie baroni un grāfi Ungerni-Šternbergi (vācu: Ungern-Sternberg).

Savukārt Jirgena Līva pēcnācējiem Zviedru Vidzemes laikā Zviedrijas karaliene Kristīne I 1653. gadā piešķīra Zviedrijas baronu (brīvkungu) titulu, bet 1719. gadā karaliene Ulrika Eleonora Lielā Ziemeļu kara laikā grāfu titulu. Šis dzimtas zars (zviedru: Liewen) pārcēlās uz Zviedriju un pie tā piederēja vairāki zviedru karavadoņi.

Baltijā palikušajam Līvenu zaram piederīgā Šarlote fon Līvena (1742-1828) no 1783.gada bija Krievijas ķeizarienes Katrīnas II mazbērnu guvernante. Par nopelniem bērnu audzināšanā Katrīna II viņai piešķīra bijušo Kurzemes hercogu Mežotnes muižu, bet imperators Pāvils I Romanovs Mežotnes muižu padarīja par Līvenu dzimtas īpašumu un 1799. gadā viņiem piešķīra grāfu titulu.

1801. gadā Līveni ieguva arī Svētās Romas impērijas valstsgrāfu tiesības. Nikolajs I Romanovs vienam Līvenu dzimtas zaram piederīgajiem 1826. gadā visgaišāko kņazu titulu. 1862. gadā visi Vidzemes Līveni ieguva baronu tiesības.

Latvijas Republikas agrārās reformas gaitā 1920.gadā Līveniem tika atņemta Mežotnes pils, Anatola Līvena īpašumā saglabājās Mazmežotnes muižu Lielupes pretējā krastā, kur viņš iekārtoja Mežotnes ķieģeļu rūpnīcu. Viņa dēls Kārlis Līvens bija AS "Šīferis" priekšsēdētāja vietnieks, pēc Otrā Pasaules kara dzīvoja Vācijā un Kanādā, apglabāts blakus tēvam Mežotnes kapsētā. 2004. gada 10. augustā Mežotnes kapsētā tika apbedīti arī viņa sievas Luīzes Marijas Līvenas pīšļi. [1]

Pazīstami Līvenu dzimtas pārstāvji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]