Skrunda

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par ciemu Virbu pagastā skatīt rakstu Skrunda (Virbu pagasts).
Skrunda
Vagons - piemineklis izsūtītajiem Skrundas stacijā Vagons - piemineklis izsūtītajiem Skrundas stacijā
Skrundas karogs Skrundas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Skrunda (Latvija)
Skrunda
Skrunda
Koordinātas: 56°40′35″N 22°00′57″E / 56.67639°N 22.01583°E / 56.67639; 22.01583Koordinātas: 56°40′35″N 22°00′57″E / 56.67639°N 22.01583°E / 56.67639; 22.01583
Novads Skrundas novads
Platība 7,9 km²
Iedzīvotāji (01.07.2014.) 2 310[1]
Blīvums 292,4 iedz./km²
Vēsturiskie nosaukumi vācu: Schrunden
Pilsētas tiesības no 1996. gada
Pasta indekss LV-3326
Mājaslapa www.skrunda.lv

Skrunda ir pilsēta Kurzemē, Ventas kreisajā krastā. Skrundas novada centrs pie autoceļa A9 un Rīgas—Liepājas dzelzceļa (stacija Skrunda). Skrunda ir jaunākā Latvijas pilsēta; pilsētas tiesības piešķirtas 1996. gadā.

Skrundā atrodas novada administratīvās iestādes, vidusskola, arodvidusskola, mūzikas skola, bērnudārzs, kultūras nams, 2 bibliotēkas, aptieka, ģimenes ārsta prakse, 2 viesu nami, luterāņu baznīca.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrundas pils 1661. gadā.

Vēstures avotos Skrunda pirmo reizi minēta 1253. gadā, bet 1368. gadā Ventas kreisajā krastā uzcelta Vācu ordeņa Skrundas pils (izpostīta Ziemeļu kara laikā).

Apdzīvotā vieta sākusi veidoties 20. gadsimta 20. gados, kad bijušās Skrundas muižas (Schrunden) zemes tika sadalītas apbūves gabalos. 1925. gadā Skrundai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. Pēc dzelzceļa līnijas GlūdaLiepāja izbūves 1929. gadā Skrundas saimnieciskā attīstība paātrinājās. 1935. gadā Skrundā bija ~50 sīktirdzniecības uzņēmumi, kā arī vairāki rūpniecības uzņēmumi: ūdensdzirnavas, linu apstrādāšanas darbnīca, divas kokzāģētavas, divas mehāniskās darbnīcas.

1950. gadā Skrundai piešķīra strādnieku ciemata (kopš 1961. gada pilsētciemata) tiesības. Laika posmā no 1950. līdz 1959. gadam Skrunda bija Skrundas rajona centrs. 1969. gadā Skrundā tika uzcelts rūpnīcas VEF cehs. Padomju laikā darbojās Aizputes kūdras fabrikas iecirknis, ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā ekspedīcija, PMK iecirknis, sadzīves pakalpojumu kombināta darbnīcas, zivsaimniecība «Skrunda», kokapstrādes kombināta «Vulkāns» pārkraušanas bāze.

Sadraudzības pilsētas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. jūlijā).

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]