Skrunda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par ciemu Virbu pagastā skatīt rakstu Skrunda (Virbu pagasts)
Skrunda
Vagons - piemineklis izsūtītajiem Skrundas stacijā Vagons - piemineklis izsūtītajiem Skrundas stacijā
Skrundas karogs Skrundas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Skrunda (Latvija)
Skrunda
Skrunda
Koordinātas: 56°40′35″N 22°00′57″E / 56.67639°N 22.01583°E / 56.67639; 22.01583Koordinātas: 56°40′35″N 22°00′57″E / 56.67639°N 22.01583°E / 56.67639; 22.01583
Novads Skrundas novads
Platība 7,9 km²
Iedzīvotāji (01.01.2015.) 2 291[1]
Blīvums 290,0 iedz./km²
Vēsturiskie nosaukumi vācu: Schrunden
Pilsētas tiesības no 1996. gada
Pasta indekss LV-3326
Mājaslapa www.skrunda.lv

Skrunda ir pilsēta Kurzemē, Ventas kreisajā krastā. Skrundas novada centrs pie autoceļa A9 un Rīgas—Liepājas dzelzceļa (stacija Skrunda). Skrunda ir jaunākā Latvijas pilsēta; pilsētas tiesības piešķirtas 1996. gadā.

Skrundā atrodas novada administratīvās iestādes, vidusskola, arodvidusskola, mūzikas skola, bērnudārzs, kultūras nams, 2 bibliotēkas, aptieka, ģimenes ārsta prakse, 2 viesu nami, luterāņu baznīca.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrundas pils 1661. gadā.

Vēstures avotos Skrunda (Scrunden) kuršu Bandavas zemē pirmo reizi minēta 1253. gadā, bet 1368. gadā Ventas kreisajā krastā uzcelta Vācu ordeņa Skrundas pils. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā Skrundā darbojās stikla celis, pulvera dzirnavas, naglu, lielgabalu un šauteņu darbnīcas.[2] Gatavos izstrādājumus transportēja lejup pa Ventas upi. No 1685. gada cauri Skrundai veda hercogistes galvenais pasta ceļš Jelgava - Dobele - Blīdene - Saldus - Skrunda - Grobiņa - Liepāja - Sventa - Mēmele. Pili izpostīja zviedru karaspēka uzbrukuma laikā Lielā Ziemeļu kara laikā. 19. gadsimta sākumā netālu no bijušās ordeņa pils drupām klasicisma stilā uzcelta Skrundas muižas kungu māja, kas atjaunota 1881. gadā.

Apdzīvotā vieta sāka veidoties pēc šaursliežu dzelzceļa līnijas Liepāja—Aizpute pagarinājuma Aizpute-Skrunda-Saldus izbūves Pirmā pasaules kara laikā. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 22. - 29. janvārī pie Skrundas notika smagas kaujas starp 2. Padomju Latvijas strēlnieku pulku un Latviešu atsevišķo bataljonu Oskara Kalpaka vadībā. Pēc 1920. gada agrārās reformas Skrundas muižas zemes tika sadalītas apbūves gabalos. 1925. gadā Skrundai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. Līdz ar platsliežu dzelzceļa līnijas Glūda—Liepāja atklāšanu 1929. gadā Skrundas saimnieciskā attīstība paātrinājās. 1935. gadā Skrundā bija ~50 sīktirdzniecības uzņēmumi, kā arī vairāki rūpniecības uzņēmumi: ūdensdzirnavas, linu apstrādāšanas darbnīca, divas kokzāģētavas, divas mehāniskās darbnīcas.

1950. gadā Skrundai piešķīra strādnieku ciemata, bet 1961. gadā pilsētciemata tiesības. Laika posmā no 1950. līdz 1959. gadam Skrunda bija Skrundas rajona centrs. 1969. gadā Skrundā tika uzcelts rūpnīcas VEF cehs. Padomju laikā darbojās Aizputes kūdras fabrikas iecirknis, ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā ekspedīcija, PMK iecirknis, sadzīves pakalpojumu kombināta darbnīcas, zivsaimniecība «Skrunda», kokapstrādes kombināta «Vulkāns» pārkraušanas bāze.

1996. gadā Skrundai piešķīra pilsētas tiesības.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads 1935 1959 1979 1989 1997 2015
Iedzīvotāju skaits 1087 3194 3567 5235 2832 2291

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2015. gada 1. janvārī).
  2. Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. - 462 lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]