Kapucīnskunkss

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kapucīnskunkss
Mephitis macroura (Lichtenstein, 1832)
Kapucīnskunkss
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta Caunveidīgie (Musteloidea)
Dzimta Skunksi (Mephitidae)
Ģints Svītrainie skunksi (Mephitis)
Suga Kapucīnskunkss (Mephitis macroura)
Izplatība
Hooded Skunk area.png

Kapucīnskunkss (Mephitis macroura) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).

Kapucīnskunkss dzīvo, sākot ar ASV dienvidrietum teritorijām, Arizonas un Teksasas štatos,[1] un beidzot ar Centrālameriku. Visbiežāk tas ir sastopams Meksikā, lai gan kapucīnskunkss ir novērojams arī Gvatemalā, Hondurasā, Salvadorā un Nikaragvā.[2] Izplatības karti var apskatīt šeit. Tam patīk apmesties atklātās vietās kādas upītes tuvumā: prērijā, tuksnesī un akmeņainās kalnu pakājēs, izvairoties no lieliem augstumiem. Tā izplatība ir no jūras līmeņa līdz 2440 metriem virs jūras līmeņa, lai gan tas ir novērots arī augstāk kalnos.[2]

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salīdzinot ar savu tuvāko radinieku svītraino skunksu (Mephitis mephitis), kapucīnskunksam ir garāka aste un garāks, mīkstāks kažoka matojums. Savu nosaukumu tas ir ieguvis, pateicoties baltajam, pagarinātajam matojumam uz kakla,[3] kas atgādina kapuci. Kā visi skunksi tas ir melns ar baltu, bet baltā svītra ir tikai viena, kas stiepjas pāri visai mugurai un astei. Uz pieres kapucīnskunksam ir šaura, balta svītra, kas apliecina, ka tas pieder pie svītraino skunksu ģints. Arī Amerikas cūkšņukura skunksam (Conepatus leuconotus) ir tikai viena plata, balta svītra, kas stiepjas visas muguras un astes garumā, bet uz pieres tam nav šaurā, baltā svītriņa. Tomēr reizēm kapucīnskunkss ir melns, aste melna no virspuses, apakša balta un uz katra sāna tam ir divas šauras, baltas svītras.[1] Melna kapucīnskunksa attēlu var apskatīt šeit.

Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm. Tēviņu garums kopā ar asti ir 70 cm, astes garums 38 cm, svars 800 - 900 g, mātītes kopējais garums ir 65 cm, astes garums 37 cm, svars 400 - 700 g.[1]

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Migu kapucīnskunkss iekārto pazemes alā vai biezā zālē. Visu dienu tas guļ, bet aktīvs kļūst tikai naktī. Kapucīnskunksi ir teritoriāli, teritorijas lielums ir 2,8 - 5 km2. Tas labi sadzīvo ar cilvēkiem un bieži apmetas cilvēku mājokļu tuvumā.[2] Tā draudzīgā attieksme pret cilvēkiem izpaužas arī to satiekot, jo nav tik agresīvs kā pārējie skunksi.[1]

Kā visi skunksi tas ienaidnieku apšļāc ar ļoti smirdīgu sekrētu, kas izdalās no anālajiem dziedzeriem zem astes. Tādēļ tā galvenie ienaidnieki ir cilvēki, braucošas automašīnas un ūpji, kuriem tikpat kā nav ožas.[3] Kapucīnskunkss muskusu spēj izšļākt 3,5 metru attālumā, cenšoties trāpīt uzbrucēja acīs.

Mazuļi dzimst agri pavasarī februārī vai martā, parasti piedzimst apmēram 3 mazuļi.[1] Tie ir nevarīgi, akli un kurli. Grūsnības periods kapucīnskunksiem ir apmēram 63 dienas.[4]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā visi skunksi kapucīnskunkss ir visēdājs, priekšroku dodot kukaiņiem,[1] bet tas ēd arī veģetāro barībai, īpašs kārums ir bumbieri. Kapucīnskunkss ēd arī putnu olas un medī nelielus grauzējus.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]