Kluža-Napoka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Cluj-Napoca
Klužas-Napokas vecpilsētas kopskats.

Kluza.png Stema-Cluj.png
Iedzīvotāji (2006) 316 129
Dibināta romiešu laikos (pēc 106. gada)
Citi nosaukumi Cluj (līdz 1974.)
Kolozsvár (ungāru)
Klausenburg (vācu)
Žudecs(Judeţ) Klužas žudecs
Mājaslapa http://www.clujnapoca.ro/


Kluža-Napoka (rumāņu Cluj-Napoca) ir pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Transilvānijā, pie Mazās Somešulas upes. Rumānijas ceturtā lielākā pilsēta (pēc Bukarestes, Timišoaras un Jašiem) lielākā pilsēta Transilvānijā. Pilsēta veidojusies rumāņu, ungāru un vācu kultūru mijiedarbībā.

Kultūras un vēstures pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Svētā Miķeļa baznīca (Biserica Sfântul Mihail) - 14. gadsimtā dibināta gotiska baznīca pilsētas centrā;
  • Klužā-Napokā dzimušā ungāru karaļa Mateja Korvina jeb Māķāša Huņadi piemineklis (Statuia lui Matia Corvin) pie Sv.Miķeļa baznīcas;
  • Rumāņu ortodoksās baznīcas katedrāle (Catedrala Ortodoxă - Catedrala Adormirea Maicii Domnului) - 1933. gadā celta katedrāle jauktā Renesanses un Bizantijas arhitektūras stilā;
  • Operas nams (Opera Naţională Română din Cluj-Napoca) - neobaroka stila celtne (1906);
  • Iuliu Maniu iela, saukta arī par "spoguļu ielu" (strada oglindă) - viena no centrālajām ielām, kas savieno seno Svētā Miķeļa baznīcu ar jaunāko ortodokso katedrāli, apbūve 19./20. gs. mijas eklektisma stilā;
  • Mateja Korvina māja (Casa Matei Corvin)- māja, kurā dzimis ķēniņš Māķāšs (1443—1490);
  • Banfi pils (Palatul Bánffy) - 1774.-1775. gadā celta ungāru augstmaņu dzimtas Banfi rezidence baroka stilā, mūsdienās kultūrvēsturiskais muzejs
  • Transilvānijas vēstures muzejs (Muzeul Național de Istorie a Transilvaniei, Constantin Daicoviciu nr. 2) - muzejs 1859. gadā iekārtots bijušajā Petrečeviču-Horvātu dzimtas pilī;
  • Drēbnieku bastions (Bastionul Croitorilor) - pilsētas nocietinājumu sienas paliekas;
  • Universitātes botāniskais dārzs (1923);
  • Rumāņu grieķu-katoļu (uniātu) katedrāle - agrākā Minorītu baznīca;
  • Centrālā kapsēta ar Transilvānijas dižciltīgo dzimtu kapličām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tam, kad laikā no 101. līdz 106. gadam Romas impērija iekaroja Dakiju, imperators Trajāns (valdīja 98-117) šeit nodibināja leģiona apmetni Napoku (Napoca). Imperators Adriāns (117-138) piešķīra apmetnei municipija tiesības, nosaucot to par Municipium Aelium Hadrianum Napoca. Imperatoram Markam Aurēlijam (161-180) izdevās saglabāt kontroli pār Napoku Markomāņu karu laikā (166-180), pēc uzvaras karā viņš nodibināja šeit romiešu koloniju. Napoka kļuva par vienu no Porolisumas Dakijas (Dacia Porolissensis) provinces centriem un prokuratora rezidenci. Pēc 238. gada barbaru cilšu nepārtraukto militāro uzbrukumu dēļ imperators Aureliāns (270-275) bija spiests atvilkt karaspēku un kolonistus pāri Donavai un atteikties no provinces. Pēc Lielās tautu staigāšanas laikā Napokas vārds vairs netika pieminēts.

Transilvānijas galvenās pilsētas Klužas (Klaudiopoles, Kološvāras jeb Klauzenburgas), attēls 1617. gadā (Georg Houfnagel).

10. gadsimtā šo apgabalu iekaroja ungāru klejotāju ciltis, kopš 1075. gada tas tika dēvēts par Transilvāniju (latīņu terra ultra silvam, ungāru Erdély - burtiski, "Zeme aiz meža"), bet 1241. gadā mongoļi nopostīja vietējo ungāru cietoksni ar latīņu nosaukumu Castrum Clus. 1272. gadā Ungārijas karalis Ištvāns V aicināja vācu kolonistus (Transilvānijā sauktus par sakšiem) dibināt pilsētu, kurai jau 1270. gadā viņš bija piešķīris pilsētas tiesības. Pilsēta šajā laikā bija pazīstama ar nosaukumu Klauzenburga (vācu: Klausenburg, latīņu: Claudiopolis) un piederēja pie septiņu vācu pilsētu savienības (vācu: Siebenbürgen).

1405. gadā Kluža kļuva par brīvpilsētu. 1443. gadā Klužā piedzima vēlākais Ungārijas un Bohēmijas karalis Māķāšs Huņadi jeb Korvins (1458-1490). 1541. gadā pilsēta iekļāvās Transilvānijas hercogistē. Kaut arī valsts politiskais centrs bija Alba Jūlija, Klauzenburga bija Transilvānijas lielākā pilsēta. Pilsētā dzīvoja vācu un ungāru iedzīvotāji.

XVIII gadsimtā Kluža kļuva par ungāru kultūras centru. 1791. gadā šeit sāka iznākt pirmā ungāru avīze, bet 1792. gadā nodibinājās ungāru teātra trupa. No 1790. gada līdz 1867. gadam Kluža bija Transilvānijas lielhercogistes galvaspilsēta. 1848. gada revolūcijas laikā pilsētu ieņēma ungāru spēki Juzefa Bema vadībā. Pēc 1867. gada kompromisa Kluža iekļāvās Ungārijas sastāvā.

Pēc 1.pasaules kara Transilvānija tika piešķirta Rumānijai. 2.pasaules kara laikā, pamatojoties uz Vīnes arbitrāžām, Kluža tika iekļauta Ungārijā, tomēr 1944. gadā pilsētu ieņēma PSRS un rumāņu spēki, un 1947. gadā tā atkal tika piešķirta Rumānijai.

1974. gadā pilsēta tika pārsaukta par Klužu-Napoku, pievienojot seno romiešu nosaukumu.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klužā-Napokā dzimuši: