Bukareste

Bukareste Bucureşti
Karogs Ģerbonis
Bukareste Atrašanās vieta Rumānijā
Koordinātas: 44°25′57″N 26°6′14″E
Valsts	Rumānija
Vēsturiskais reģions	Lielā Valahija
Apgabals	Nav1
Pirmoreiz minēta	1459
Platība
- Minicipalitāte	228 km²
- Pilsēta	285 km²
- aglomerācija	5 046,1 km²
Augstums vjl	55,8–91,5 m
Iedzīvotāji (2010. gada 1. jūlijs)
- Minicipalitāte	1 942 254
- blīvums	8 510/km²
- admin. rob.	2 192 372
- aglomerācijā	2 330 000
Laika josla	EET (UTC+2)
- Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indekss	0xxxxx
Tālruņu kods	+40 x1
1Bukarestes pilsētai ir īpašs administratīvais statuss, kurš vienlīdzīgs apgabalam.
Mājaslapa: Official site

Bukareste (rumāņu: Bucureşti) ir pilsēta Rumānijas dienvidos pie Dimbovicas upes; valsts galvaspilsēta un galvenais politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. Tajā dzīvo vairāk nekā 2,1 miljoni iedzīvotāji, un tā ir otra lielākā pilsēta (aiz Atēnām) Balkānos.

Vēsture

Bukarestes centrs

Pirmoreiz rakstos pieminēta 1456. gadā Vlada III Drakulas^{[nepieciešama atsauce]} laikā, un drīz tā kļūst par Valahijas prinču vasaras rezidenci. 1476. gadā pilsētu izlaupa Moldāvijas princis Stefans Lielais, bet 1595. gadā - turki.

1698. gadā Valahijas princis Konstatīns Brenkovjanu izvēlas to par Valahijas galvaspilsētu.

XVIII - XIX gs. Valahija ir Turcijas, Krievijas un Austrijas savstarpējo politisko un militāro cīņu arēna. Bukareste vairākkārtīgi tiek okupēta.

No 1859. gada Bukareste kļūst par apvienotās Valahijas un Moldāvijas galvaspilsētu (to 1861. gadā pārdēvē par Rumāniju).

1. pasaules kara laikā 1916. gada 16. oktobrī pilsētu ieņem vācu karapēks, bet Rumānijas galvaspilseta tiek pārcelta uz Jasiem. 1918. gadā tā atkal kļūst par Rumānijas galvaspilsētu.

2. pasaules kara laikā pilsētu bombardē ASV un Lielbritānijas aviācija.

1977. gadā pilsētā notiek 7,4 balles (pēc Rihtera skalas) stipra zemestrīce, kurā iet bojā 1500 cilvēku un tiek sagrautas daudzas vēsturiskas celtnes.

Nikolae Čaušesku valdīšanas laikā daudzi vēsturiskie kvartāli tika nojaukti, to vietā uzbūvējot standarta dzīvojamās mājas un gigantisku Republikas pili centrā (tagad Parlamenta pils).

1989. gadā Timišoarā sākās masu protesti, kuri turpinājās Bukarestē un noveda pie Čaušesku režīma gāšanas.

1990. gadā sākās masu studentu kustība, saukta par Goleniādi, kuru vardarbīgi pārtrauca varas iestāžu organizētā ogļraču masu kustība (saukta par Minerādi).

Ievērojamākās vietas

• Cišmigiu dārzi (Grădina Cişmigiu) - parks pilsētas centrā
• Parlamenta pils (Palatul Parlamentului) - lielākā ēka Eiropā
• Rumāņu Ateneums (Ateneu Român) - koncertzāle un filharmonijas ēka

Cilvēki

Bukarestē dzimuši:

• Tudors Argezi (Tudor Arghezi) (1880-1967) - dzejnieks
• Nikolae Belčesku (Nicolae Bălcescu) (1819-1852) - dzejnieks un revolucionārs
• Jons Duka (Ion Duca) (1879-1933) - politiķis
• Mirča Eliade (Mircea Eliade) (1907-1986) - rakstnieks un mitoloģijas pētnieks
• Klāra Haskila (Clara Haskil) (1895-1960) - pianiste
• Henrijs Koande (Henri Coandă) (1886—1972) - inženieris
• Maikls Kretū (Michael Cretu, Curly M.C.) (1957-) - mūziķis
• Aleksandra Marija Lara (Alexandra Maria Lara) (1978-) - aktrise
• Dinu Lipati (Dinu Lipatti) (1917—1950) - pianists
• Gerasims Luka (Gherasim Luca) (1913-1994) - dzejnieks
• George Marinesku (Gheorghe Marinescu) (1863-1938) - neirologs
• Jakobs Moreno (Jacob L. Moreno) (1889-1974) - psihoterapeits
• Adrians Nestase (Adrian Năstase) (1950-) - politiķis
• Ilije Nestase (Ilie Năstase) (1946-) - tenisists
• Nikolae Paulesku (Nicolae Paulescu) (1869-1931) - fiziologs, insulīna atklājējs
• Edvards Robinsons (Edward G. Robinson) (1893—1973) - aktieris