Krievu—turku karš (1768—1774)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krievu—turku karš 1768—1774
Daļa no Krievu—turku kari
Torelli2.jpg
Stefano Torelli glezna „Katrīnas II uzvara pār turkiem” (1772)
Datums 17681774
Vieta Moldāvija, Besarābija, Valāhija, Egejas jūra
Iznākums Krievijas uzvara
Teritoriālas
izmaiņas
Kučuk-Kainardžas līgums
Karotāji
Flag of Russia.svg Krievijas impērija Karogs: Osmaņu impērija Osmaņu impērija
Gerae-tamga.svg Krimas haniste

Krievu—turku karš (1768—1774) bija nobeigums Krievijas impērijas teritorijas paplašināšanā, iekarojot Ukrainas dienvidus, Ziemeļkaukāzu un Krimu.

Karš bija turpinājums Polijas iekšējām nesaskaņām starp augstmaņiem un karali Staņislavu II. Karalis bija ķeizarienes Katrīnas II favorīts un viņa vara lielā mērā balstījās uz krievu karaspēja atbalstu.

Poļu Ložas konfederācijas karaspēka vajāti, krievu armijas sastāvā esošie kazaki iebruka Osmaņu impērijas teritorijā esošajā Baltā. Osmaņu valdība kazakus vainoja tās padoto slepkavībās, bet Krievija šos apvainojumus noraidīja, kā rezultātā sultāns Mustafa III 1768. gada 25. septembrī Krievijai pieteica karu. Turki ar poļu opozicionāriem (Ložas konfederāciju) izveidoja savienību, turpretī Krievijas pusē nostājās Lielbritānija, kas krievu flotei sniedza savu jūras karaspēka speciālistu palīdzību.