Verners Heizenbergs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Verners Heizenbergs
Werner Heisenberg
Verners Heizenbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1901. gada 5. decembrī
Vircburga, Valsts karogs: Vācu impērija Vācu impērija
Miris 1976. gada 1. februārī (74 gadi)
Minhene, Karogs: Vācija Vācija
Pilsonība Vācija
Tautība vācu
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Alma mater Minhenes universitāte
Pasniedzēji Arnolds Zommerfelds
Studenti Fēlikss Blohs
Edvards Tellers
Rūdolfs Peierlss
Frīdvarts Vinterbergs
Sasniegumi, atklājumi Heizenberga nenoteiktības princips
Kvantu mehānika
Apbalvojumi 1932. gada Nobela prēmija fizikā

Verners Kārlis Heizenbergs (vācu: Werner Karl Heisenberg; dzimis 1901. gada 5. decembrī Vircburgā, miris 1976. gada 1. februārī Minhenē) bija ievērojams fiziķis un Nobela prēmijas laureāts, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem. Visbūtiskākais Heizenberga ieguldījums zinātnē ir Heizenberga nenoteiktības principa formulēšana.

Būdams students, Heizenbergs 1922. gadā Gētingenē satika Nīlsu Boru, ar kuru vēlāk ilgi un veiksmīgi sadarbojās. 1925. gadā, būdams tikai 23 gadus vecs, viņš pirmoreiz formulēja kvantu mehānikas pamatprincipus. 1927. gadā Heizenbergs atklāja savu nenoteiktības principu, kas vēstī: nav iespējams precīzi noteikt reizē daļiņas ātrumu un pozīciju; rezultāts vienmēr būs zināmā mērā kļūdains, turklāt kļūda vienmēr būs lielāka par noteiktu konstanti. Kopā ar Boru Heizenbergs palīdzēja izveidot kvantu mehānikas Kopenhāgenas interpretāciju.

1932. gadā Heizenbergs saņēma Nobela prēmiju fizikā "par kvantu mehānikas radīšanu".[1]

Otrā pasaules kara laikā Heizenbergs palika Vācijā un strādāja nacistu režīmam. Viņš vadīja Vācijas kodolieroču programmu, taču viņa sadarbības apmēri ir neskaidri. Šīs programmas eksistenci viņš Boram atklāja 1941. gadā kādā konferencē, kas risinājās Kopenhāgenā. Pēc tikšanās strauji pārtrūka Bora un Heizenberga ilgā draudzība. Vēlāk Bors pievienojās Manhetenas projektam, ASV kodolieroču izstrādes programmai. Vācijai tā arī neizdevās radīt atombumbu. Uzskata, ka Heizenbergs, iespējams, aizkavējis projekta realizēšanu morālu apsvērumu dēļ. Pēc kara tā lika manīt pats Heizenbergs, taču Bors apgalvo, ka, spriežot pēc 1941. gada sarunas, viņš neesot jutis nekādus pašpārmetumus.

Heizenberga epitāfija esot: "Viņš guļ kaut kur šeit." - nepārprotama norāde uz viņa atklāto nenoteiktības principu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Č. V. Rāmans
Nobela prēmija fizikā
1932
Pēctecis:
Ervīns Šrēdingers
Pols Diraks