Liepas pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Liepas pagasts
Liepas pagasts LocMap.png
Novads: Priekuļu novads
Centrs: Liepa
Platība: 74,3 km2
Iedzīvotāji (2010): 3133[1]
Blīvums: 42.2 iedz./km2
Mājaslapa: www.liepaspagasts.lv

Liepas pagasts ir viena no Priekuļu novada administratīvajām teritorijām. Atrodas Gaujas un Raunas starpupē. Robežojas ar sava novada Mārsnēnu un Priekuļu pagastiem, Beverīnas novada Kauguru pagastu, Raunas novada Raunas pagastu un pa Gauju ar Pārgaujas novada Raiskuma pagastu un Kocēnu novada Vaidavas un Kocēnu pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Liepa, Dukuļi, Liepasmuiža, Obuļi, Sarkaņi, Saulītes, Skangaļi, Stuķi.

Upes: Braslava, Gauja, Grīviņupīte, Rauna.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liepas pagasts izveidots bijušās Liepas muižas (Lindenhof) teritorijā. 1925. gadā Liepas pagastam pievienoja Mūrmuižas pagasta Skangaļu muižas daļu. 1935. gadā Cēsu apriņķa Liepas pagasta platība bija 68,9 km² un tajā dzīvoja 1262 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Dunduru un Liepas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Cēsu rajona Liepas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Dunduru ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Liepas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Priekuļu novadā.

Dabas objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā Ellīte — unikāls sufozijas veidojumu komplekss. Alas arka ir lokveidīga un izveidojusies no smilšakmeņiem. Alas platums - 4-5m, garums- 11m, gaiteņa augstums- 3,5m, alas galā ir 1m plata šķērsplaisa, no tā izsplūst avots. Alas vecums tiek lēsts ar aptuveni 7000-6500 gadiem. [3] [4]

Līču-Laņģu klinšu aiza

Mazā Ellīte — smilšakmens ala, kas atrodas gravā pie Liepas kapsētas un Ellīšu mājām. Garums — 8m, vidējais platums — 1,8m, griestu augstums — 1m. [4] [5]

Baltā klints — atrodās Gaujas krastā. Veidojusies smilšakmenī, aptuveni 400m gara un 12—16 m augsta. [4]

Līču — Laņģu klintis — iespaidīgs smilšakmens atsegums. Klints sienas pirmā pakāpe ir 20 m augsta, otrā — 10 m. Klintīs vairākas alas, nišas, avoti. Kopā klinšu sistēma ir aptuveni kilometru gara, kaut arī lielā daļā klintis neatsedzas. [6]

Bezdibeņa avots — iztek no Lielās Laņģu alas. Avota dziļums alā vismaz 4m, debits 2,5 l/s. [7]

Rauna — garums 50 km, kritums 183 m. Upes sākums ir straujš, ar stāviem krastiem. Labajā krastā — Raunas Staburags, kas ir veidojies no šūnakmens. Tālāk upe tek gar līdzeniem krastiem, kuri ir aptuveni 3 — 5 m augsti. Gar upes krastiem bieži var sastapt daudzus pārkritušus kokus. [8]

Ceipu līcis — atrodās pie Speļģiem, netālu no Raunas līča. Ar laiku apaudzis ar mežu. Upes kreisajā krastā atsedzas Ceipu iezis.[7]

Baižu ala — Gaujas kreisajā krastā, lejpus Lodes — nišveidīga smilšakmens ala. [9]

Rūpniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akciju sabiedrība „Lode” — ražo keramiskos būvmateriālus. Atrodās 0,3km no Lodes stacijas. Rūpnīca darbojas kopš 1963. gada. "Lode" izgatavo celtniecības ķieģeļus, dažādu formu figurālos ķieģeļus, keramiskās palodzes, grīdas plāksnes, žogu pārsedzes, grīdas plāksnes.[7]

Lodes mālu karjers — lielākās Liepas devonu mālu atradnes. Atrodās uz dienvidrietumiem no Lodes stacijas. Iegūst dažādu krāsu svītas mālus, kurus izmanto ķieģeļrūpnīca.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  3. dabasretumi.lv Velnu Ceplis (Liepas, Lielā Ellīte)
  4. 4,0 4,1 4,2 Priekuļu novads. Sadaļa: Pagastu vēsture
  5. Tūrisma objekts:Mazā Ellīte
  6. Līču—Laņģu klintis
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 Ermane, V. (2009) Liepas pagasts, vietas un vārdi. LĢIA tipogrāfija „Latvijas karte”
  8. Rauna
  9. Baižu ala