Taurenes pagasts ir Vecpiebalgas novada teritoriālā vienība. Pagasta centrs atrodas Taurenē. Robežojās ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastiem.
Bānūži, Brežģis, Krustakrogs, Lodes muiža, Mežrijas, Ramdoti, Runtes, Taurene.
Upes: Augstupīte, Dzērbe, Gauja, Gaujiņa, Gausupīte, Meļļupe, Pīsla.
Ūdenstilpes: Alauksts, Bānūžu ezers, Dabaru ezers, Ilzes ezers, Taurenes ezers, Stupēnu ezers.
Taurene jeb Tauru novads rakstos pirmoreiz minēts, kad tas atdalījās no Dzērbenes muižas. No 1601. gada šeit esošo muižu sāka saukt par Nēķenu pēc īpašnieka barona Netkena (Nethen, Noetken) vārda. Par administratīvu vienību Nēķena pagasts izveidojās 19. gs. pirmajā pusē. 1925. gadā Nēķena pagastam pievienoja Lodes pagastu un pagastu pārdēvēja par Taurenes pagastu. 1935. gadā pagasta platība bija 81,7 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Taurenes un Brežģa ciema padomes. 1954. gadā Taurenes ciemam pievienoja Brežģa ciemu. 1968. gadā padomju saimniecības "Dzērbene" teritoriju iekļāva Dzērbenes ciemā. 1975. gadā Taurenes ciemam pievienoja daļu Sērmūkšu ciema. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu.[2] 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva Vecpiebalgas novadā.
- Nēķena muižas kungu māja celta neorenesanses stilā, piederēja Panderu dzimtai. 1905. gada revolūcijas laikā muiža netika nodedzināta, jo pretī stājušies Nēķena zemnieki un kalpi.[nepieciešama atsauce] Vēlāk šeit atradusies kara tiesa un cietums.
- Ernests Felsbergs (1866-1928) - mākslas vēsturnieks, Tērbatas Universitātes un Latvijas Universitātes profesors, pirmais Latvijas Universitātes rektora pienākumu izpildītājs (1920-1922) un rektors (1922-1923) dzimis Nēķena pagasta "Pīkāņu" mežsarga mājās.
|
Cēsu rajons |
|
| Pilsētas |
|
|
| Novads |
|
|
| Pagasti |
|
|
| Teritoriālās vienības |
|
|
