Inešu pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Inešu pagasts
Inešu pagasts LocMap.png
Inešu pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Vecpiebalgas novads
Centrs: Ineši
Platība: 87,7 km2
Iedzīvotāji (2010): 758[1]
Blīvums: 8.6 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā

Inešu pagasts ir viena no Vecpiebalgas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos. Robežojas ar sava novada Kaives un Vecpiebalgas pagastiem, Ērgļu novada Jumurdas pagastu un Madonas novada Liezēres pagastu. Pagasta centrs atradās Inešos.

Apdzīvotās vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alitēni, Bitēni, Briņģi, Cirsti, Čolēni, Grinēni, Ineši, Kaļvi, Kauguļi, Krūmēni, Ļavāni, Naurēni, Paulēni, Raunas, Reinkaļvi, Sāvas, Sviļi, Ūdrēni.

Daba[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes: Nedzīte, Ogre, Pāvīte, Sustala.

Ūdenstilpes: Briņģu ezers, Inesis, Nedzis, Tauns.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā Vecpiebalgas pagasta dienvidu daļā izveidoja Inešu ciema padomi. 1954. gadā Inešu ciemam pievienoja daļu likvidētā Cirstu ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[2] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Vecpiebalgas novadā.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vecpiebalgas muižas komplekss. Atrodas pie Orisāres upītes. Vecpiebalgas muižas ēka celta 1688. gadā un tajā laikā bija zviedru valdības īpašums. Pēc Lielā Ziemeļu kara Krievijas imperators Pēteris I uzdāvināja muižu Borisam Šeremetjevam, kura saimniekošanas laikā ap 1784.-1786. gadu tika uzcelta muižas dzīvojamā ēka tagadējā izskatā. Muiža kalpojusi par prototipu Slātavas muižai brāļu Kaudzīšu romānā „Mērnieku laiki”. Pie muižas atrodas parks 4,2 ha platībā. Parkā ir 43 koku un krūmu sugas. 22 no tām eksotu, kuras visas ir saglabājušās. Parku apjož laukakmeņu žogs. Muižas vīna pagrabiņā iekārtots Piebalgas novadpētniecības muzejs, kurš iepazīstina apmeklētājus ar Piebalgu senā un ne tik senā pagātnē. Šobrīd muižas telpās atrodas pagasta padome, bibliotēka un kultūras nams.
  • Cirstu muižas kungu māja. To 1886. gadā ķieģeļu neogotikas stilā cēlis pēdējais muižas īpašnieks M. fon Strandmanis. Iekārtota viesu māja.[3]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  3. www.vidzeme.com

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]