Lodza
Vikipēdijas raksts
| Łódź | |||
|---|---|---|---|
|
|||
| Valsts |  Polija |
||
| Vojevodiste | Lodzas vojevodiste | ||
| Apriņķis | Pilsēta ar apriņķa tiesībām | ||
| Citi nosaukumi | Lodsch (vācu) Litzmannstadt (vācu, 2. pasaules kara laikā) |
||
| Iedzīvotāji | |||
| - Kopā (2008) | 750 125 | ||
| Pilsētas tiesības | 1423. g | ||
| Koordinātes | |||
| Mājaslapa | http://www.uml.lodz.pl/ | ||
Lodza (poļu: Łódź) - pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lodzas vojevodistes centrs. Otra lielākā Polijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. No XIX gs. pirmās puses līdz XX gs. deviņdesmitajiem gadiem liels tekstilrūpniecības centrs. No XIX gs. beigām līdz XX gs.sākumam - sociāldemokrātiskās kustības centrs. Lodzas kinoskola.
[izmainīt šo sadaļu] Hronoloģija
- 1332.gads - rakstos minēts ciemats Łodzia, kas pieder Vroclavas arhibīskapam.
- 1423.gads - Vladislavs II Jagello (lietuviešu - Jogaila) piešķīra Lodzai pilsētas tiesības.
- līdz XVIII gs. - Lodza bija maza neievērojama pilsētiņa.
- no 1793. gada - Polijas otrā dalīšana. Lodza nokļuva Prūsijas sastāvā. Tā tika pārdēvēta par Lodsch.
- no 1798.gada - pilsēta tika nacionalizēta un vairs nav Kujāvijas arhibīskapa īpašums.
- no 1806.gada - Lodza Varšavas hercogistes sastāvā.
- no 1815.gada - Lodza Krievijas sastāvā.
- 1820.gadā Staņislavs Stašics sāka kampaņu, lai pārvērstu Lodzu par lielu tekstilrūpniecības centru, un aicināja uz šejieni komersantus un speciālistus no visas Eiropas.
- 1925.gads - pirmā kokvilnas rūpnīca Lodzā.
- 1839.gads - Lodzā atklāja pirmo rūpnīcu ar tvaika dzinēju Krievijā.
- 1823. - 1873.gads - katros desmit gados pilsētas iedzīvotāju skaits dubultojas.
- 1870. - 1890.gads - industriālās attīstības "ziedu laiki" Lodzā.
- 1892.gads - Lodzas streiks.
- no 1915.gada - Vācijas okupācijā.
- 1918.gada novembris - vietējie iedzīvotāji atbruņoja vācu karavīrus.
- pēc 1918.gada - Lodza zaudēja 40% no iedzīvotājiem. Rūpniecības attīstība apstājas, jo tika zaudēti noieta tirgi Vācijā un Krievijā.
- 1939.gada 8.septembris - Lodzu ieņēma vācu karaspēks.
- 2.pasaules kara gadi - Lodzu pārdēvēja par Litzmannstadt. Kara gados pilsēta zaudēja apmēram 420 000 iedzīvotāju (apmēram 300 000 no tiem bija ebreji). Lielu daļu no rūpnīcĀM izveda uz Vāciju.
- 1945.gada 18.janvāris - Lodzu ieņēma Padomju armija.
- līdz 1948.gadam - Lodza faktiski bija Polijas galvaspilsēta, jo Varšava bija gandrīz pilnīgi nopostīta.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Lodzā dzimuši:
- Andžejs Barkovjaks (Andrzej Bartkowiak, 1950 - ) - kinooperators
- Jureks Bekers (Jurek Becker, 1937 - 1997) - vācu rakstnieks
- Mareks Belka (Marek Belka, 1952 - ) - politiķis
- Jakobs Bronovskis (Jacob Bronowski, 1908 – 1974) - britu matemātiķis
- Daniels Dombrovskis (Daniel Dąbrowski, 1983 - ) - vieglatlēts
- Pavels Golaņskis (Paweł Golański, 1982 - ) - futbolists
- Jans Karskis (Jan Karski, 1914 – 2000) - pretošanās kustības dalībnieks
- Ježijs Kosinskis (Jerzy Kosinski, 1933 - 1991) - amerikāņu rakstnieks
- Daniels Libeskinds (Daniel Libeskind, 1946 - ) - amerikāņu arhitekts
- Jans Mahulskis (Jan Machulski, 1928 - 2008) - teātra režisors
- Radoslavs Matusjaks (Radosław Matusiak, 1982 - ) - futbolists
- Zbigņevs Ribčiņskis (Zbigniew Rybczyński, 1948 - ) - kinorežisors
- Arturs Rubinšteins (Arthur Rubinstein, 1887 - 1982) - pianists
- Mareks Saganovskis (Marek Saganowski, 1978 - ) - futbolists
- Andžejs Sapkovskis (Andrzej Sapkowski, 1948 - ) - rakstnieks
- Ježijs Skolimovskis (Jerzy Skolimowski, 1938 - ) - kinorežisors
- Euzebiušs Smolareks (Euzebiusz Smolarek, 1981 - ) - futbolists
- Aleksandrs Tansmans (Alexandre Tansman, 1897 - 1986) - franču komponists
- Džeks Tremels (Jack Tramiel, 1928 - ) - amerikāņu uzņēmējs
- Julians Tuvims (Julian Tuwim, 1894 - 1953) - dzejnieks
Šis ar Poliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.
