Nakteņu dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nakteņu dzimta
Solanaceae
Eņģeļtaures zieds
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Nakteņu rinda (Solanales)
Dzimta Nakteņu dzimta (Solanaceae)

Nakteņu dzimta (Solanaceae) ir ziedaugu dzimta, kurā ir ietvertas vairākas pārtikā lietotas un arī indīgas augu sugas. Nakteņu dzimtas augi tiek plaši kultivēti arī kā garšaugi, krāšņumaugi un ārstniecības augi. Pie nakteņu dzimtas pieder tādi augi kā kartupelis, tomāts, dzeloņainais velnābols, mandragora, beladonna, īstā tabaka, baklažāns, parastā līcija, paprika, sarkanais pipars, bebrukārkliņš un petūnija.

Daudzu nakteņu dzimtas augu sastāvā ir liels daudzums dažādu alkaloīdu, kas lielos daudzumos mēdz būt cilvēkam nāvējoši, piemēram, atropīns, skopolamīns, hiosciamīns, nikotīns un solanīns. Tāpat arī nakteņu dzimtas augiem ir liels steroīdu daudzums.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie nakteņu dzimtas pieder lakstaugi, puskrūmi, krūmi vai nelieli koki ar stāvu un ložņājošu stumbru. Lapas spirāliski sakārtotas, vienkāršas, šķeltas vai dalītas. Ziedi pa vienam vai cimozās ziedkopās, divdzimumu. Kauss parasti parasti saaudzis, piecdaļīgs, vainags arī saaudzis, piecdaivains. Putekšņlapas 5, augļlapas 2. Sēklotne augšēja. Auglis-oga vai pogaļa. Dzimtā ap 2300 sugu, kas izplatās tropu, subtropu un mērenajās joslās, galvenokārt Dienvidamerikā.

Nakteņu dzimtai ir ļoti liela praktiskā nozīme. Pie tās pieder kartupeļu un nakteņu ģints, kuras sugu skaits pārsniedz 1500. Tie galvenokārt ir tropu augi ar izplatības centru Dienvidamērikā. Šodien ir pazīstamas vairāk nekā 200 ģints sugas, kurām zemē veidoja bumbuļi. No šīm sugām izpētīta ir tikai neliela daļa. Mums pazīstamais kartupelis ir nozīmīgs cilvēces pārtikas augs. Spānijā un Vīnes botāniskajā dārzā tas ieviests 1565.gadā. No turienes vēlāk nonācis Holandē un Vācijā. Latvijā kartupeļi ievesti 1673.gadā no Hamburgas. No 1850.gada audzēti lielākās platībās. Pašreiz pasaulē pazīstamas 2000 kartupeļu šķirnes.

Plaši izplatīts kultūraugs ur tomāti, kuri Eiropā ieviesti 1554.gadā, bet Krievijā parādijušies 1780.gadā. Tomātus ilgu laiku audzēja kā dekoratīvus augus. Latvijā uzturā sākti lietoti pirms 90–100 gadiem.

Pie nakteņu dzimts pieder dienvidu apgabalos plaši kultivēta paprika. Šajā dzimtā ietilpst arī daži indīgi augi, piemēram:dzeloņainais velnaābols, melnā driģene un tabaka.

No Latvijā sastopamiem nakteņu dzimtas savvaļas augiem jāmin bebrukārkliņš un melnā naktene.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]