Beladonna
Vikipēdijas raksts
| Melnā velnoga Atropa belladonna L. |
||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Melnā velnoga (Atropa belladonna) |
||||||||||||||
|
||||||||||||||
Beladonna, arī melnā velnoga, vilkoga (latīņu: Atropa belladonna) - daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, klāts ar īsiem dziedzermatiņiem ar resnu daudzgalvainu sakneni un lielām zarainām saknēm. Stumbrs līdz 200 cm augsts, augšdaļā zarains. Lapas pamīšus, stumbra augšdaļā pa divām, turklāt viena 3 - 4 reizes lielāka par otru. Ziedi brūnvioleti vai netīri purpursarkani ar brūnvioletām dzīslām, zvanveida, pa vienam lapu žāklēs. Auglis indīga, violetmelna, spīdīga, sulīga, daudzsēklu oga, ietverta zaļā kausā. Zied no jūnija līdz veģetācijas perioda beigām. Augļi sāk nogatavoties jūlijā.
Augs savvaļā aug Eiropas dienvidrietumos, sastopams Āzijā un Ziemeļāfrikā. Latvijā tiek kultivēts. Dārzu tuvumā var sastapt savvaļā.
- Ārstniecības augs. Visas auga daļas satur alkaloīdus - hiosciamīnu, atropīnu, skopolamīnu. Auga preparātus plaši izmanto medicīnā kā pretspazmu un sāpes mierinošus līdzekļus[1].
- Indīgs augs. Auga ogas ir bīstamas bērniem, jo izskatās pievilcīgas un pēc garšas ir saldenas. 2 - 5 ogu apēšana bērnam (pieaugušam 10 - 20 ogas) var beigties letāli[2].
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Beladonna| Medicīnas termins (latviski)
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||