Kartupelis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kartupelis
Solanum tuberosum
Kartupeļu šķirne Nicola
Kartupeļu šķirne Nicola
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Apakšklase Asteru apakšklase (Asteridae)
Rinda Nakteņu rinda (Solanales)
Dzimta Nakteņu dzimta (Solanaceae)
Ģints Nakteņu ģints (Solanum)
Suga Kartupelis (S. tuberosum)

Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs. Par kartupeļiem sauc arī šī auga apakšzemes vasas pārveidnes, kuras plaši izmanto pārtikā. Pēc ieguves apjomiem pasaulē (322 miljoni tonnu 2007. gadā) kartupelis ir piektais lielākais kultūraugs (pēc cukurniedrēm, kukurūzas, rīsiem un kviešiem) un pirmais starp dārzeņiem.[1]

Ir selekcionētas vairāk nekā 2000 kartupeļu šķirnes.

Lai pievērstu pasaules iedzīvotāju lielāku uzmanību kartupelim kā vērtīgam pārtikas produktam, Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, kas darbojas ANO paspārnē, 2008. gadu bija pasludinājusi par Starptautisko kartupeļa gadu.[2]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kartupeļi savvaļā aug Dienvidamerikā. Eiropā tie nonāca 16. gadsimtā, sākotnēji kā eksotisks krāšņumaugs. Pēc 1650. gada vairākās Eiropas zemēs tika atklāta kartupeļu uzturvērtība, īpaši tajos gados, kad graudaugu lietošana uzturā samazinājās sakarā ar "melno graudu" epidēmiju.

1673. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistē, kā vienā no pirmajām Eiropas valstīm ar koloniju Amerikā (Tobāgo), ieveda un vēlāk sāka audzēt kartupeļus pārtikai, tomēr tos pārsvarā izmantoja cūku nobarošanai. Saglabājies Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera kanclera fon Felkerzāma dēla ieraksts par to, ka hercogs licis caur Hamburgu ievest dārgos kartupeļus, lai pacienātu galmu. Tomēr katram vīram ticis, labākajā gadījumā, tikai viens no šiem retumiem.[3] Krievijas ķeizarienes Annas galma virtuvē kartupeļus esot ieviesis Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons. Tomēr plašākos apmēros kartupeļus sāka kultivēt 1684. gadā Ziemeļanglijā, 1716. gadā Saksijā, 1738. gadā Prūsijā, 1783. gadā Francijā.

Vecais Stenders savā enciklopediskajā izdevumā "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" jau 1774. gadā cita starpā rakstīja: "Ak, kas tas par jauka lieta būtu, kad Latvieši vairāk us Ābolu dārziem, Kartupeļu un citu sakņu kopšanas, visvairāk us dābolu sēšanas dotos. [..] Tad Kurzeme būtu patiesi laimīga zeme saucama, un pilnums būtu visās malās." [1; 148.][4]

Auga apraksts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kartupeļa bumbulis no ārpuses un pārgriezts

Kartupeļa virszemes daļā izaug cers ar 4 — 8 stumbriem. Uz tiem attīstās lapas, kas ir sakārtotas pamīšus. Ziedi, tāpat kā citiem nakteņu dzimtas augiem, ir piecdaļīgi. Auglis ir dzeltenzaļa oga ar daudzām sēklām. Pēc lakstu izaugšanas, zem zemes, no stumbra pamatnes izaug dzinumi jeb stoloni 15 — 20 cm garumā. To galos veidojas bumbuļi, kuru lielums, forma un krāsa ir atkarīga no šķirnes.

Virszemes augļi satur indīgu vielu solanīnu. Apakšzemes bumbuļos, ja tie tiek ilgstoši turēti gaismā, līdz tie apzaļo, arī veidojas solanīns.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Statistikas dati no Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas
  2. Starptautiskais kartupeļa gads
  3. Jordpåron und Jarðepli, Maaomene und Potet
  4. G. F. Stendera "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" kā mācību grāmata. Daugavpils: 2001.
Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Kartupelis



Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]