Pāriet uz saturu

Naturāls skaitlis

Vikipēdijas lapa
Naturālos skaitļus parasti izmanto skaitīšanai (viens ābols, divi āboli, trīs āboli...).

Matemātikā par naturāliem skaitļiem sauc skaitļus 1, 2, 3, 4, ... (dažreiz tiek iekļauta arī nulle). Divi galvenie naturālo skaitļu lietošanas mērķi ir skaitīšana (piemēram, rokai ir 5 pirksti) un sakārtošana (piemēram, 3. sportists, kas sasniedza finišu). Naturālos skaitļus formāli definē ar Peano aksiomu palīdzību.

Naturālo skaitļu īpašības, kas saistītas ar dalāmību, tiek pētītas skaitļu teorijā, bet ar objektu skaita noteikšanu un sanumurēšanu saistītas problēmas tiek pētītas kombinatorikā.

Visu naturālo skaitļu kopu apzīmē ar N vai . Lai precizētu, vai tiek iekļauta arī nulle, lieto apzīmējumus

un

Naturālo skaitļu kopa ir bezgalīga un sanumurējama. Tās kardinalitāti apzīmē ar ebreju alfabēta pirmo burtu alef ar indeksu nulle: .

  • Mazākais naturālais skaitlis ir 1, bet lielākais naturālais skaitlis neeksistē.
  • Jebkurš naturāls skaitlis ir arī vesels skaitlis.
  • Jebkuru divu naturālu skaitļu summa un reizinājums ir naturāls skaitlis.

Naturālo skaitļu piekārtošanu kādas kopas elementiem sauc par sanumurēšanu.

Papildu literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]