Paipalas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Paipalas
Coturnix (Garsault, 1764)
Paipala (Coturnix coturnix)
Paipala (Coturnix coturnix)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Vistveidīgie (Galliformes)
Dzimta Fazānu dzimta (Phasianidae)
Apakšdzimta Irbes (Perdicinae)
Ģints Paipalas (Coturnix)

Paipalas, paipalu ģints (Coturnix) ir viena no vistveidīgo (Galliformes) kārtas fazānu dzimtas (Phasianidae) putnu ģintīm. Paipalu ģintī ir 8 mūsdienās dzīvojošas sugas un 1 izmirusi suga. Vēsturiski paipalas ir bijuši medību putni, kas aktīvi medīti simtiem gadu. Paipalas tiek audzētas arī mājas apstākļos, lai iegūtu olas un gaļu. Olām ir plašs pielietojums arī ārstniecībā. Par īpaši augstvērtīgām tiek atzītas Japānas paipalu olas. Speciālisti uzskata, ka paipalas ir vieni no vieglāk audzējamiem putniem.[1] Tās patērē maz barības, bet tām ir augsta olu dējība.[2]

Paipalas savvaļā sastopamas Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Austrālijā. Dažas paipalu sugas ir tipiskas nometnieces, bet dažas migrējošas. Latvijā ir sastopama viena paipalu ģints suga - paipala (Coturnix coturnix), kas ir migrējoša. Ligzdojošo pāru skaits Latvijā dažādos gados ir ļoti mainīgs (20-500 pāri).[3]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āzijas zilā paipala (Coturnix chinensis) ir vismazākā paipalu ģintī
Paipalu olas, salīdzinot ar vistu olu

Kopumā paipalas ir maza auguma irbju apakšdzimtas (Perdicinae) putni. Turklāt Āzijas zilā paipala (Coturnix chinensis) ir vismazākais fazānu dzimtas, kā arī vistveidīgo kārtas (Galliformes) putns.[4] Tā sver tikai 43 g. Visbiežāk paipalu ģints putnu apspalvojums ir raibumaini brūns. Arī to olas ir gaiši pelēkbrūnas ar tumši brūniem raibumiņiem. Dažas sugas paipalu ģintī ir ļoti krāsainas un košas, kā Āzijas zilā paipala un Āfrikas zilā paipala (Coturnix adansonii). Kā jau to nosaukums norāda, šo sugu apspalvojums ir zilā krāsā.

Mūsdienu mājas paipalu šķirnes sāk ražot olas jau mazāk kā 2 mēnešu vecumā. Kad jaunā paipala sāk dēt, tā izdēj 1 olu katru dienu apmēram gada garumā. Gaļai parasti izmanto 6 - 8 mēnešus vecas paipalas.[2]

Paipalu olas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paipalas pamatā tiek audzētas, lai iegūtu olas. Tas ir augstvērtīgs produkts, ko cilvēki novērtējuši jau senatnē. Paipalas ir audzētas jau Senajā Ēģiptē faraonu valdīšanas laikā.[2] Paipalu olas īpaši iesaka slimiem cilvēkiem un bērniem. Pētījumi apliecina, ka paipalu olām ir labvēlīga ietekmi uz bērnu intelektuālo spēju attīstību, jo tās ir bagātas ar vitamīniem un minerālvielām. Paipalu olas iesaka kuņģa-zarnu trakta slimību gadījumos, īpaši kuņga čūlas, divpadsmitpirkstu zarnu čūlas, gastrīta, anēmijas, galvassāpju, hroniskas pneimonijas, bronhiālās astmas un tuberkulozes gadījumā. Paipalu olas nekad neizraisa alerģiju, tās var ēst arī tie, kuriem ir alerģija no vistu olām. Viena olas sver apmēram 10 - 12 gramus. Piecas paipalu olas sver apmēram tikpat, cik viena vistu ola.[2] Salīdzinot ar vistu olu, vienā paipalu olas gramā ir 2,5 reizes vairāk A vitamīna, 2,8 reizes vairāk B1 un 2,2 reizes vairāk B2 vitamīna kā vienā vistas olas gramā. Viena paipalu oliņa satur tikpat daudz fosfora, kālija un dzelzs kā lielā vistas ola. Paipalu olās, salīdzinot ar vistu olām, ir vairāk tādu neaizvietojamu aminoskābjutirazīns, treonīns, lizīns, glicīns un histidīns.[1] Viena no vērtīgākajām paipalu olu īpašībām ir tā, ka tās ilgi saglabājas svaigas. Istabas temperatūrā tās var glabāt 30 dienas, bet ledusskapī – divus mēnešus.[1]

Arī paipalu gaļa ir augstvērtīgs pārtikas produkts. Tās gaļa ir maiga un sulīga, un to salīdzina ar medījumu gaļu.[1]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]