Fazānu dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fazānu dzimta
Phasianidae (Horsfield, 1821)
Satīra tragopāns (Tragopan satyra)
Satīra tragopāns (Tragopan satyra)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Vistveidīgie (Galliformes)
Dzimta Fazānu dzimta (Phasianidae)
Iedalījums

Fazānu dzimta (Phasianidae) ir viena no putnu klases (Aves) vistveidīgo kārtas (Galliformes) dzimtām. Pazīstamākie putni fazānu dzimtā ir fazāni, vistas, paipalas un pāvi.

Tā ir viena no lielākajām putnu dzimtām, tajā ir 138 sugas, kas iedalītas 38 ģintīs un 2 apakšdzimtās. Daļa sistemātiķu fazānu dzimtā ietver arī tītaru apakšdzimtu (Meleagridinae) un rubeņu apakšdzimtu (Tetraoninae), tad fazānu dzimtā ir 45 ģintis un 4 apakšdzimtas.[1]

Fazānu dzimtas putni pieder pie Vecās Pasaules putnu sugām. Izņēmums ir tad, ja pie fazānu dzimtas sistematizē arī tītaru apakšdzimtas (Meleagridinae) un rubeņu apakšdzimtas (Tetraoninae) ģintis, no kurām dažas dzīvo Ziemeļamerikā. Fazānu dzimtas putni ir sastopami lielākajā daļā Eiropas un Āzijas, izņemot mūžīgā sasaluma reģionus. Daudzas sugas dzīvo Āfrikā, izņemot tuksnešus, Austrālijā, un Jaunzēlandē. Vislielākā sugu daudzveidība ir sastopama Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā. Fazānu dzimtas putni pamatā ir nometnieki, lai gan dažas paipalu sugas migrē tālus ceļus. Dažas sugas ir introducētas visā pasaulē, īpaši populāri ir fazāni, vistas un pāvi.[1] Visbiežāk sastopamais putns pasaulē ir mājas vista (Gallus gallus domesticus). To skaits 2003. gadā bija apmēram 24 miljardi.[2]

Satura rādītājs

Fazānu dzimta Latvijā [izmainīt šo sadaļu]

Ievērojot klasisko sistematizāciju, Latvijā dzīvo 2 fazānu dzimtas savvaļas sugas: laukirbe (Perdix perdix lucida) un paipala (Coturnix coturnix).[3] Bet ievērojot paplašināto sistemātiku, Latvijā novērotas 6 fazānu dzimtas sugas[3]: papildus divām iepriekšminētajām tās ir mednis (Tetrao urogallus), rubenis (Tetrao tetrix tetrix), mežirbe (Bonasa bonasia bonasia) un baltirbe (Lagopus lagopus rossica), kas pēdējos gados Latvijā nav novērota un, iespējams, vairs nav sastopama[4].

Izskats [izmainīt šo sadaļu]

Āzijas zilā paipala (Coturnix chinensis) ir mazākais putns fazānu dzimtā

Fazānu dzimtas putni pamatā dzīvo uz zemes. Tie ir dažādos augumos, gan lieli, gan mazi. Ievērojot klasisko sistematizāciju, mazākā fazānu dzimtā ir Āzijas zilā paipala (Coturnix chinensis),[5] kas sver 43 g, bet lielākais un garākais ir zaļais pāvs (Pavo muticus), kura garums, asti ieskaitot, ir 3 metri,[6] toties smagākais Indijas pāvs (Pavo cristatus),[7] kas var svērt 6 kg. Salīdzinoši zaļais pāvs sver 5 kg.

Gandrīz visām sugām piemīt dzimumu dimorfisms; tēviņi ir lielāki un krāsaināki kā mātītes, parasti tie ir ļoti krāšņi un dekoratīvi, tiem mēdz būt sekstes, ādas bārdas un cekuli. Kopumā fazānu dzimtas putnu formas ir apaļīgas, to spārni ir plati un salīdzinoši īsi. Kājas spēcīgas un garas, uz pirkstiem trūkst ragveida zvīņas. Ātri skrienot, lai labāk noturētu līdzsvaru, aste un galva atrodas vienā līnijā.[8] Daudziem uz kājām ir pieši. Pieši vistveidīgo kārtā ir tikai vēl pērļu vistām. Knābis parasti ir īss, spēcīgs, piemērots zemes rakšanai. To sejas daļa nav apspalvota.

Uzvedība [izmainīt šo sadaļu]

Kamēr Šrilankas savvaļas vistas dominantais gailis sargā vistu, pārējie bara gaiļi sargā ligzdošanas teritoriju

Fazānu dzimtas putni ir gan visēdāji, gan tīrie veģetārieši, gan gaļēdāji, kas pārtiek tikai no dzīvnieku izcelsmes barības. Tie barojas ar dažādām sēklām, lapām, augļiem, saknēm un sīpoliem, maziem rāpuļiem, kukaiņiem, dažādiem bezmugurkaulniekiem.[1]

Dažādām sugām ir dažāda sociālā struktūra. Dažas sugas veido monogāmus pārus, bet lielākā daļa veido harēmus. Šrilankas savvaļas vistas (Gallus lafayetii) veido nelielus barus, kuros ir viena dominantā vista un vairāki gaiļi. Ligzdošana parasti notiek uz zemes. Tikai tragopāni (Tragopan) ligzdu būvē krūmos, paceltu virs zemes. Ligzdas parasti ir izkašātas iedobes vai sabradāts augu paklājs. Dējumā var būt līdz 18 olām, lai gan visbiežāk ir 7 - 12 olas. Tropu sugām olas ir mazāk kā pārējām. Inkubācijas periods ilgst 14 - 30 dienas, atkarībā kādai sugai pieder putns.[1]

Attiecības ar cilvēkiem [izmainīt šo sadaļu]

Dažas fazānu un irbju sugas ir īpaši piesaistījušas cilvēku uzmanību. To sugas ir introducētas daudzās pasaules valstīs, kļūstot par populāriem medību putniem. Pieradinot sarkano savvaļas vistu (Gallus gallus), tika selekcionēta mājas vista (Gallus gallus domesticus), kas kļuvusi par visiecienītāko un biežāk audzēto mājdzīvnieku. Dažas no sugām ir cilvēku un to saimnieciskās darbības apdraudētas, jo zaudē dzīves telpu, vai tās mākslīgi tiek hibridizētas, tādējādi zaudējot izcelsmes ģenētisko materiālu.

Klasifikācija [izmainīt šo sadaļu]

Atsauces [izmainīt šo sadaļu]

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 McGowan, P.J.K. (1994) Family Phasianidae (Pheasants and Partridges) P.p. 434-479 in del Hoyo, J.; Elliot, A. & Sargatal, J. (editors). (1994). Handbook of the Birds of the World. Volume 2: New World Vultures to Guineafowl. Lynx Edicions. ISBN 84-87334-15-6
  2. ↑ Firefly Encyclopedia of Birds, Ed. Perrins, Christopher. Buffalo, N.Y.: Firefly Books, Ltd., 2003.
  3. ↑ 3,0 3,1 Latvijas putnu saraksts
  4. ↑ Baltirbe. Latvijas putni.
  5. ↑ Complete Nucleotide Sequence of the Coturnix chinensis (Blue-Breasted Quail)
  6. ↑ Green Peafowl
  7. ↑ Indian Peafowl
  8. ↑ Fazāni

Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Fazānu dzimta
Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Fazānu_dzimta&oldid=2039443"