Pakri salas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pakri salas
Väike-Pakri
Pakri salu aerofotogrāfija
Pakri salas
Cyan pog.svg
Pakri salas
Ģeogrāfija
Izvietojums Somu līcis
Koordinātas 59°20′0″N 23°57′0″E / 59.33333, 23.95
Salu skaits 7
Platība 24,7 km²
Garums 9 km
Platums 6 km
Augstākais kalns 13 m
Administrācija
Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Harju apriņķis
Demogrāfija
Iedzīvotāji 6[1]
Blīvums 0,2/km²

Pakri salas (igauņu: Pakri saared, zviedru: Rågöarna) ir divas salas un tām tiešā tuvumā esošu sīku saliņu grupa Somu līcī, Igaunijas ziemeļrietumu piekrastē 3 km no krasta. Salas ietilpst Paldiski pilsētas administratīvajā teritorijā un no cietzemes tās šķir Kurkses šaurums un Paldiski līcis. Lielāko salu sauc Mazā Pakri, bet mazāko — Lielā Pakri, — šāda neparasta salu nosaukumu "samainīšana" cēlusies no tā, ka Lielajā Pakri salā dzīvoja vairāk cilvēku. Abas salas savieno dambis, ko no akmeņiem 1950. gadu sākumā izbūvējuši padomju karavīri. Sīkāko saliņu skaits tiek vērtēts atšķirīgi, tikai dažām ir nosaukumi — piemēram, Kapas sala (Kappa) un Bjarganes sala (Bjarrganne).

Daba[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pakri salām raksturīgi stāvi, augsti kaļķakmens klinšu krasti. Sevišķi izteiksmīgs šīs stāvkrasts ir ziemeļos, kur tas sasniedz 13 metru augstumu. Pakri salu pakājē viļņi izskalojuši nišas un grotas. No klintīm vietām izplūst vareni avoti. Ziemās pār varenajām klintīm veidojas lieli leduskritumi. Ziemeļu daļā augsne ir plāna, to klāj nabadzīga veģetācija.

Neparasts dabas piemineklis ir viļņu izskaloti, milzu sēnēm līdzīgi kaļķakmens palikšņi salu piekrastē. Uz salām atrodas 21 liels laukakmens, katram no tiem diametrs ir lielāks par 10 metriem. Mazās Pakri salas austrumu piekrastē atrodas sens kaļķakmens karjers, kura gultnē aug daudz retu augu.

Pakri salās 1998. gadā izveidots Pakri ainavu liegums, kas aizsargā salu unikālos ģeoloģiskos pieminekļus, kultūrainavas atliekas. Ziemeļigaunijas glints kopš 2005. gada tiek pieteikts kā UNESCO Pasaules mantojuma objekts un Pakri salas ir viena no izcilākajām vērtībām šī potenciālā pieminekļa ietvaros.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau senos laikos Pakri salas apdzīvoja zviedri. Salas pirmoreiz minētas 1283. gadā kā Rogoy (Rudzu sala), vēstulē Dānijas karalim norādot, ka salas iegādājies Padises klosteris. Uzskata, ka salās apmetās zviedri no Dalarnes, taču tam nav dokumentāla apstiprinājuma — lingvistiskā analīze norāda, ka viņi varētu būt nākuši no Somijas.

1345. gadā Padises klosteris Lielo Pakri salu par 34 sudraba markām pārdeva pieciem zviedriem. Zviedriem bija atļauts salas apsaimniekot un bija arī mantošanas tiesības. Arī Mazajā Pakri dzīvoja zviedri, taču viņiem nebija rakstītas zemes lietošanas tiesības. Šī juridiskā atšķirība starp abām salām saglabājās ilgi.

Storbinas ciems Mazajā Pakri 1930. gados

Pakri zviedri centās uzturēt savas tiesības, mainoties laikiem. Jūtot savu tiesību apdraudējumu, viņi regulāri sūtīja delegācijas pie sava laika valdniekiem - Zviedrijas karaļiem un Krievijas cariem. Salās lemšanas tiesības bija tautas sapulcēm, oficiāli salas pārstāvēja vecākie. Laika gaitā salinieki attīstīja savdabīgas tradīcijas, dialektus. Salām bija attīstījusies sava, īpašajiem apstākļiem pielāgota arhitektūra, tai skaitā skurstenis ārpus ēkas sienām.

Sākoties Krievijas impērijas laikiem, salinieku dzīvē ielauzās "lielā zeme" — netālu no Pakri salām tika dibināta Paldiski pilsēta un militārā osta.

Salās bija pieci ciemi un 1939. gadā tajos bija vairāk kā 360 iedzīvotāji. Katrā salā bija pa baznīcai (celtas 1825. un 1890. gados)

1940. gadā salās tika izveidota PSRS armijas militārā bāze. Vairums zviedru 1944. gada augustā bēga uz Zviedriju. Pēc kara uz Mazās Pakri vēl dzīvoja 20 cilvēki, taču 1965. gadā salu pameta pēdējās divas ģimenes.

Abas salas, jo īpaši Lielo Pakri, visas Varšavas pakta valstis izmantoja kā artilērijas šaušanas treniņu laukumu. Tikai 1992. gadā šī prakse tika pārtraukta un salu attīrīšana no šāviņiem un to čaulām turpinās vēl tagad.

Dienvidu daļā vēl saglabājušās celtņu drupas, akmens žogi. Vairāki agrāko salinieku senči plāno salās izbūvēt vasarnīcas. Kopš 2004. gada uz salām atgriežas cilvēki.

Apskates objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai apmeklētu Pakri salas, nepieciešams reģistrēties Paldiski pilsētas domē, kā arī jāsarunā laiva, ar ko tur nokļūt. Salās uzmanību piesaista pirmatnība, agrākās cilvēku darbības pazīmes.

  • Pakri salu klintis — varenie klinšu stāvkrasti ziemeļu piekrastē
  • milzu sēnēm līdzīgi viļņu izskaloti kaļķakmens palikšņi salu piekrastē

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]