Peldēšana (sports)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Peldēšana ir ūdens sporta veids, ko starptautiski pārvalda Starptautiskā peldēšanas federācija (Fédération Internationale de Natation, FINA). Sporta sacensībās peldēšanā uzvar tas, kurš uzstāda labāko laiku.

Ar sporta peldēšanu cilvēki Eiropā nodarbojas jau kopš 1800. gada pirms mūsu ēras, pārsvarā tika izmantota brasa tehnika.

Peldēšana ir iekļauta Olimpiskajās spēlēs jau kopš 1896. gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm Atēnās,[1] savukārt sievietes Olimpiskajās spēlēs sacenšas kopš 1912. gada Stokholmas Olimpiskajām spēlēm.[1]

Pirmās peldēšanas sacensības ir notikušas 1515. gadā Venēcijā.[1]

Stili[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensības peldēšanā notiek četros sporta peldēšanas veidos: brīvajā stilā, uz muguras, brasā un tauriņstilā.[1]

Kompleksajā peldēšanā sportisti vispirms veic posmu tauriņstilā, tad uz muguras, brasā un distances pēdējo posmu — brīvajā stilā. Brīvajā stilā tiek izmantots visātrākais peldēšanas veids — krauls uz krūtīm.

Pasaules rekordi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

FINA pašlaik atzīst Pasaules rekordus šādās distancēs gan vīriešiem, gan sievietēm:

  • Brīvais stils: 50 m, 100 m, 200 m, 400 m, 800 m, 1500 m
  • Uz muguras: 50 m, 100 m, 200 m
  • Brass: 50 m, 100 m, 200 m
  • Tauriņstils: 50 m, 100 m, 200 m
  • Kompleksais peldējums: 100 m (tikai īsajā baseinā), 200 m, 400 m
  • Stafete: 4×100 m brīvajā stilā, 4×200 m brīvajā stilā, 4×100 m

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga: Galvenā Enciklopēdiju redakcija.  614. lpp.