Peldēšana (sports)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Peldēšana ir ūdens sporta veids, ko starptautiski pārvalda Starptautiskā Peldēšanas federācija (Fédération Internationale de Natation, FINA), kas dibināta 1908. gadā. Sporta sacensībās peldēšanā uzvar tas, kurš uzstāda labāko laiku. Sacensības notiek 50—1500 metrus garās distancēs (baseinos), vēl atklātajos ūdeņos tiek aizvadīti 10 km peldēšanas maratoni.

Ar sporta peldēšanu cilvēki Eiropā nodarbojas jau kopš 1800. gada pirms mūsu ēras, pārsvarā tika izmantota brasa tehnika.

Pirmās peldēšanas sacensības ir notikušas 1515. gadā Venēcijā.[1] Peldēšana ir iekļauta Olimpiskajās spēlēs jau kopš 1896. gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm Atēnās,[1] savukārt sievietes Olimpiskajās spēlēs sacenšas kopš 1912. gada Stokholmas Olimpiskajām spēlēm.[1] Kopš 1890. gada tiek aizvadīts Eiropas čempionāts, savukārt no 1973. gada — Pasaules čempionāts (garajā baseinā).

1905. gadā Latvijā ir tikuši apstiprināti Majoru Peldēšanas biedrības statūti.[2] 1851. gadā esot darbojusies peldēšanas biedrība Douche Jelgavā.[2] Pirmais Latvijas čempionāts peldēšanā ir noticis 1922. gadā.[2] 1931. gadā tikusi dibināta un 1940. gadā — slēgta Latvijas Peldēšanas savienība.[2] 1991. gadā tā tikusi atjaunota kā Latvijas Peldēšanas federācija.[2]

Stili[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensības peldēšanā notiek četros sporta peldēšanas veidos: brīvajā stilā, uz muguras, brasā un tauriņstilā.[1]

Kompleksajā peldēšanā sportisti vispirms veic posmu tauriņstilā, tad uz muguras, brasā un distances pēdējo posmu — brīvajā stilā. Brīvajā stilā tiek izmantots visātrākais peldēšanas veids — krauls uz krūtīm.

Pasaules rekordi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

FINA pašlaik atzīst Pasaules rekordus šādās distancēs gan vīriešiem, gan sievietēm:

  • Brīvais stils: 50 m, 100 m, 200 m, 400 m, 800 m, 1500 m
  • Uz muguras: 50 m, 100 m, 200 m
  • Brass: 50 m, 100 m, 200 m
  • Tauriņstils: 50 m, 100 m, 200 m
  • Kompleksais peldējums: 100 m (tikai īsajā baseinā), 200 m, 400 m
  • Stafete: 4×100 m brīvajā stilā, 4×200 m brīvajā stilā, 4×100 m

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija.  614. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007.  714.—715. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.