Florbols

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Florbola mačs starp Zviedriju un Somiju

Florbols ir komandu sporta veids, kas ir līdzīgs hokejam, un tiek spēlēts telpās ar plastikāta nūjām un bumbiņu. Spēles uzdevums ir raidīt bumbiņu pretinieku vārtos.

Vislielākā popularitāte florbolam ir Zviedrijā, Somijā, Šveicē un Čehijā. Florbolu koordinē Starptautiskā Florbola federācija (IFF), kas tika dibināta 1986. gadā. IFF organizācijā un uzraudzībā šobrīd atrodas 49 valstis, vairāk nekā 3000 klubi un 270 000 reģistrēti spēlētāji visā pasaulē, no kuriem gandrīz puse - Zviedrijā.

2011. gada jūlijā florbols kļuva par olimpisko sporta veidu.[1][2]

Noteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Florbola bumbiņa

Florbola spēle ir radīta kā droša telpu hokeja forma. Traumas risks florbolā ir mazāks nekā citos hokeja paveidos, bet spēle joprojām no spēlētāja prasa gan ātrumu, gan izturību, gan īpašas spēles prasmes.

Šo spēli spēlē 2 komandās, katrai komandai laukumā vienlaicīgi ir seši spēlētāji, no kuriem viens ir vārtsargs. Atšķirībā no hokeja, florbolā vārtsargam nav nūjas. Komandai ir arī tiesības vārtsargu nomainīt pret sesto laukuma spēlētāju. Florbola laukuma izmērs ir 40x20 metri. Laukumam apkārt ir izvietotas apmales, kuru augstums sasniedz 50 centimetrus. Tāpat kā hokejā laukuma, stūri ir ieapaļi. Vārtu izmērs ir 160x115 cm.

Spēle ir sadalīta 3 periodos, katrs no tiem ilgst 20 minūtes (15 minūtes junioriem), un starp periodiem ir 10 minūšu pārtraukums.

Florbolā ir aizliegts turēt pretinieku vai viņa nūju, ķeksēt ar nūju, klupināt vai bloķēt pretinieku, sist pretiniekam vai viņa nūjai, sist pa bumbiņu ar nūju vai kāju augstāk par ceļgalu, ķert bumbiņu rokās, palēkties ar abām kājām no zemes, spert bumbiņu ar kāju divas reizes pēc kārtas. Par noteikumu pārkāpšanu pretinieku komandai tiek piešķirts soda sitiens, rupjas noteikumu pārkāpšanas gadījumā spēlētājs var saņemt noraidījumu.

Laukuma spēlētāji florbolā spēlē bumbiņu ar nūju. Nūjas parasti ir veidotas no viegliem un izturīgiem materiāliem; lētākas nūjas ir veidotas no plastmasas vai stiklašķiedras, bet dārgākas nūjas ir veidotas no kompozīta materiāliem, kevlara vai karbona. Vidējs nūjas svars ir ap 270 gramiem.

Florbola nūja, salīdzinot ar hokeja nūju, ir salīdzinoši īsa. Īsais nūjas garums nodrošina ātrāku manevrētspēju.

Florbola bumbiņai ir speciāls dizains. Tā ir veidota no plastikāta un parasti ir baltā krāsā, 26 caurumi (katrs 1 cm plats) un tukšais bumbiņas vidus tai piešķir labas aerodinamiskās īpašības. Bumbiņas svars ir 23 grami, bet diametrs - 7,2 cm.

Gan nūjas, gan bumbiņas vieglais svars nodrošina ātrākus metienus. Florbola pasaules metiena spēka rekords ir 205km/h, bet hokeja - 184 km/h. Lielais metienu ātrums prasa no vārtsargiem ātru reakcijas laiku un arī spēju notvert metienus ar neapzinātiem refleksiem. Šī iemesla dēļ florbola spēlēs, salīdzinot ar hokeju, ir liels gūto vārtu daudzums.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]