Džudo

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Džudo paņēmiens

Džudo (柔道 dzjū: dō:?, burtiski - brīvs, viegls ceļš') ir japāņu cīņas māksla, filozofija un sporta divkauja bez ieročiem, ko uz Džiu džitsu pamatiem 19. gadsimta beigās sakopoja un izveidoja klasifikāciju, japāņu ārsts Žigoro Kano, kurš arī noformulēja pamatnoteikumus, treniņu principus. Žigoro Kano izslēdza no tās sitienus (atemi) un traumējošos cīņas paņēmienus. Katrā Pasaules Valstī ir sava džudo federācija, kā arī pastāv Starptautiskā džudo federācija (IJF), kas apvieno visu Valstu džudo federācijas. Džudo ir pirmais austrumu cīņas veids, ko iekļāva Olimpiskajās spēlēs, 1964. gadā.

Džudo pirmsākumi saistās ar Kano pirmās džudo skolas izveidi 1882. gadā. Pēc Japānā pieņemtas klasifikācijas, džudo pieskaitāms pie tā saucamajiem mūsdienu cīņas veidiem, kas ir pretstatā tradicionālajām kara mākslām.

Atšķirībā no boksa, karatē un citām sišanas stilu divkaujām, džudo pamatā ir metieni, sāpju paņēmieni,noturēšana un žņaugšana. No citiem cīņas veidiem (grieķu romiešu cīņa, brīvā cīņa) džudo atšķiras ar mazāku fiziskā spēka pielietojumu paņēmienos un ar lielāku paņēmienu daudzveidību.

Džudo tehnika ir daudzu mūsdienu cīņas mākslu pamatos, tajā skaitā sambo, Brazīlijas cīņu stiliem, un citām.