Pomaki

Vikipēdijas lapa
Pomaku karogs

Pomaki ir slāvu tauta, kas dzīvo Eiropas dienvidos Balkānu reģionā. Viņus parasti uzskata par bulgāriem, jo pamaki runā bulgāru valodā, kas augstkalnu rajonos ir saglabājusi daudz arhaisku formu gramatiskā un leksikā, reizēm to uzskata par bulgāru valodas dialektu. Pomaku dzīves veids un kultūra ir līdzīgi bulgāriem, taču pomaki atšķiras ar bulgāriem neraksturīgiem vārdiem un ar to, ka viņi ir islāmticīgie.

Grieķija ir bijuši mēģinājumi izmantot pat antropometriskus un asins grupas pētījumus, lai pierādītu, ka pomaki nemaz nav līdzīgi turkiem, bet gan ir līdzīgi grieķiem.

Līdz par 1995.gada novembrim lielākā daļa pomaku dzīvoja militārajā „ierobežotajā zonā” (pie robežas ar Bulgāriju, jo grieķi nevēlējās bulgāru iefiltrēšanos Grieķijas pomaku vidū), kurā iekļūt varēja tikai ar īpašu atļauju, ko gandrīz nekad neizsniedzam ārzemniekiem. Ciemi iedzīvotājiem šajā zonā bija īpaši personu apliecinoši dokumenti, kas ierobežoja viņu pārvietošanās brīvību administratīvās vienības robežās (līdz 1993.gadam tas bija 30l, robežās no ciema) u. tml. Pomaki Grieķijā nav formāli nodalīti no turkiem un čigāniem musulmaņiem, un tas oficiāli neļauj noteikt identitātes atšķirības starp šīm grupām. Piemēram, 1972.gadā pomaku sievietes no Galini (Jalanka) ciemata uzbruka policistiem, kuri norāva ciema skolas plāksni ar uzrakstu „Turku mazākumtautības skola” un tās vietā piestiprināja jaunu ar uzrakstu „Musulmaņu mazākumtautības skola”. Šādi protesti turpinājušies līdz pat 1994.gada aprīlim. Pomakus Grieķijas likumi ir diskriminējuši arī citādi, piemēram, atbilstoši likumam Nr. 1366/1928 (šo likumu ir nosodījusi Eiropas Kopienu tiesa), musulmaņu minoritātes pārstāvji nedrīkst iegādātiem nekustamo īpašumu Rietumtrāķijā. Otrkārt, Grieķijas pilsonības likums nosaka, ka, ja persona, kas nav grieķis, dodas uz ārzemēm bez nolūka atgriezties, šādai personai var atņemt Grieķijas pilsonību. Šīs normas dēļ tūkstošiem rietumtraķiešu ir zaudējuši savu pilsonību. Viens no iemesliem ir vēsturiskais naids starp grieķiem un turkiem. Grieķu akadēmiķi izskaidro pomaku tradīciju apaļo maizes klaipu griezt četrās daļās un māju logus ierīkot, ievietojot krustveida dzelzs stieņus, kā atmiņas no tiem laikiem, kad viņi esot bijuši kristieši. Grieķijā tradicionāli un vēsturiski pomakus uzskata par kristiešiem, kas padevušies otomaņu barbariskajam spiedienam un mainījuši savu reliģiju. Traķijas kalnu ciematā Pahni iedzīvotāji joprojām stāsta par meiteņu klinti, no kuras jaunas meitenes metušās lejā, izvēloties nāvi, nevis islāmu. Tomēr mūsdienās lielākā daļā pomaku ir islāmticīgie. Lai gan islāms atļauj vīrietim apņemt arī četras sievas, poligāmija pomaku vidū reti kad ir novērota, un mūsdienās Grieķijā tā ir aizliegta ar likumu. Grieķija pomakus joprojām uzskata Aleksandra Lielā mazbērniem, Bulgārija par bulgāriem, bet Turcija pat turkiem. Taču tieši Grieķijā nesen ir noticis pirmais mēģinājums radīt pomaku literāro valodu, protams, izmantojot grieķu valodas alfabētu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]