Pretinde

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pretinde vai antidots (no grieķu val. antidoton - dot pret) ir viela, kas pārtrauc vai pavājina indes ietekmi uz organismu. Pretindes izvēli nosaka indes veids un tās darbības mehānisms organismā, kā arī tas, cik precīzi iespējams noteikt saindēšanās iemeslu un cik ātri tiek sniegta palīdzība. Dažām indēm nav antidotu, piemēram, indīgam alkaloīdam akonitīnam, ko satur kurpīšu (Aconitum) ģints augi. Saindēšanās ar pārtiku gadījumos bieži tiek izmantota aktīvā ogle, kas adsorbē indīgās vielas un izvada tās no organisma.

Darbības mehānisms[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pretindes pēc darbības mehānisma var iedalīt trīs grupās - fizikālās, ķīmiskās un fizioloģiskās.

• Fizikālās pretindes adsorbē indīgās vielas, neļaujot tām izplatīties visā organismā, piemēram, aktīvā ogle, gļotvielas.

• Ķīmiskās pretindes reaģē ar indēm, neitralizējot tās vai veidojot netoksiskus mazšķīstošus savienojumus (nogulsnes), piemēram, tiosulfāti cianīdu saindēšanās gadījumā vai skābes, saindējoties ar sārmiem.

• Fizioloģiskās pretindes darbojas organismā pretēji indēm, piemēram, atropīns darbojas parasimpatolītiski, bet tā antidots fizostigmīns darbojas pretēji - parasimpatomimētiski.

Biežāk izmantotās pretindes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aktīvā ogle - vairumam pārtikas toksīnu

Etanols - saindēšanās ar metanolu

Unitiols - saindēšanās ar smago metālu (dzīvsudrabs, varš, svins) sāļiem, sirds glikozīdiem

Atropīns - saindēšanās ar fosfororganiskiem savienojumiem, pie pilokarpīna, prozerīna, klofelīna pārdozēšanas

Nalorfīns - saindēšanās ar morfīnu, omnoponu, benzodiazepīniem

Acetilcisteīns - saindēšanās ar dihloretānu, paracetamolu