Benzodiazepīni
Vikipēdijas raksts
Benzodiazepīni ir psihotropās vielas, kuru ķīmiskajā struktūrā ietilpst kondensēts benzola un diazepīna gredzens jeb benzodiazepīns. Pirmais benzodiazepīnu grupas nomierinošais līdzeklis, kas tika atklāts, bija hlordiazepoksīds 1955. gadā.
Benzodiazepīni paaugstina neiromediatora gamma-aminosviestskābes (GABA) efektu, kam ir nomierinoša, miegu izraisoša, pretstresa, pretkonvulsīva, muskuļu atslābinoša un amnēziju izraisoša iedarbība. Šo īpašību dēļ benzodiazepīnus izmanto medicīnā. Tiem ir augsts ļaunprātīgas lietošanas risks, tāpēc benzodiazepīni tiek arī stingri kontrolēti. Benzodiazepīnu ilgstoša lietošana izraisa toleranci un arī nopietnu fizisku pieradumu, atkarību ar abstinences sindromu.
[izmainīt šo sadaļu] Benzodiazepīna atvasinājumi
|
|
 |
Šis ar psihotropajām vielām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||
