Rubīns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Neapstrādāts, ap 2 cm garš rubīna kristāls

Rubīns (no latīņu ruber — „sarkans”) ir minerālakorunda paveids — koši sarkani, caurspīdīgi korunda kristāli. Rubīna sarkano krāsu nosaka hroma piejaukumi. Rubīns dabā ir ļoti reti sastopams, taču mūsdienās tiek ražots salīdzinoši lēts mākslīgais rubīns. Rubīns ir Bībelē visbiežāk pieminētais dārgakmens. Austrumos rubīnu sauc „lals” — ar šādu nosaukumu to agrāk pazina arī Krievijā.

Citus korunda juvelierkvalitātes kristālus sauc par safīriem. Rubīns kopā ar dimantu, safīru un smaragdu pieder pie vērtīgākajiem dārgakmeņiem.

Nereti kopā ar rubīniem tajos pašos iežos atrod ļoti līdzīgus līdzīgus dārgakmeņus - špineļus. Augstākās kvalitātes špineļiem cena ir līdzīga rubīna cenai.

Rubīna vērtēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rubīnus vērtē pēc to izmēra, krāsas, dzidruma un slīpējuma kvalitātes. Visiem dabiskajiem rubīniem ir ieslēgumi un defekti. Visbiežāk sastopamie ieslēgumi ir cita minerāla — rutila matveida kristāliņi — „zīds”. Ja rubīnā nav „zīda” — tas ir karsēts pat līdz 3000 °C lai piešķirtu akmenim košāku krāsu. Tas parasti tiek darīts pirms akmens slīpēšanas.

Rubīniem izdala sarkanu, purpursarkanu un orandžsarkanu krāsu. Vidēji tumši sarkana un sarkana krāsa ar vieglu purpura toni ir visvairāk pieprasītie toņi. Šāda krāsa ir raksturīga Birmas rubīniem. Taizemes rubīniem ir brūngana nokrāsa, kas ievērojami pazemina to cenu.

Caurspīdīgus rubīna krustālus parasti slīpē, toties mazāk caurspīdīgus veido kulona formā.

Ļoti retos gadījumos rubīniem novēro arī asterismu — sešstarainu vai pat divpadsmitstarainu atspīdumu. To izraisa noteiktos veidos orientēti rutila kristāli. Šādi akmeņi ir ļoti vērtīgi — tie tiek slīpēti kulona formā, lai izceltu viņu unikālās īpašības.

Slīpēts rubīns

Sintētiskie rubīni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1835. gadā tika izstrādāta pirmā mākslīgu rubīnu iegūšanas tehnoloģija. Mākslīgus rubīnus rūpnieciski iegūst kopš XIX gadsimta beigām. Sintētiskiem rubīniem parasti nav ar aci saskatāmu defektu, taču palielinājumā redzami nelieli burbulīši, izliektas līnijas. Raksturīgi, ka dabiski rubīni ir vērtīgāki, ja tajos ir pēc iespējas maz defektu. Taču ja rubīns ir pilnīgi bez defektiem, tā vērtība ir maza, jo tas noteikti būs mākslīgs.

Vidējam pircējam nav iespējas atšķirt mākslīgu rubīnu no īsta. Ir nepieciešams vismaz 10-kārtīgs palielinājums un pieredze dārgakmeņu identificēšanā. Ļoti bieži ir sastopami viltojumi - par rubīnu tiek uzdots sarkanais špinelis, sarkanie granāti un pat stikls.

Rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir atrasti pat vairākus kilogramus smagi sarkani rubīni, taču tiem nav juvelierkvalitātes. Relatīvi nelieli, bet augstas kvalitātes rubīni mēdz būt dārgāki, nekā lieli, bet nekvalitatīvi. 2006. gadā izsolē tikai 38,12 karātus smags rubīna kristāls tika pārdots par 5,86 miljoniem dolāru. Visdrīzāk notiek vēl dārgāki darījumi, kas netiek reklamēti.

Pasaulē lielākais zināmais dārgakmens kvalitātes rubīns ir 2475 karātus (495 g) smagais Radžaratnas rubīns, kas atrodas Indijā.

Atradnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visvairāk rubīnus iegūst šādās valstīs:

  • Afganistāna
  • Birma - vēsturiski pasaulē augstākās kvalitātes rubīnus ieguva Mogokas ielejā, taču pēdējā laikā šeit tādus vairs neatrod. Rubīnus atrod arī Birmas centrālajā daļā — Mong Hsu. Salīdzinoši nesen atklātas atradnes ir Nam Ja.
  • Indija
  • Kenija2002. gadā tika atklātas bagātīgas iegulas Vasegesas upes rajonā.
  • Ķīna
  • Madagaskara — valsts ziemeļaustrumu daļā — Audilamenā
  • Pakistāna
  • Šrilanka — praktiski jau izsīkušas atradnes
  • TadžikistānaPamirs, Kugelala
  • Taizeme — šajā zemē iegūtais brūngani sarkanais rubīns nav ar tik augstu vērtību, kā kaimiņvalstīs iegūtais. Taizemē tiek apstrādāts praktiski viss Dienvidaustrumu Āzijā iegūtais rubīns.
  • Tanzānija

Eiropā rubīnu atrod nelielā daudzumā šādās valstīs:

Pielietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rubīnam ir šādi tehniska raksturojuma pielietojumi:

  • pasaulē pirmais lāzers tika radīts ar sarkano rubīnu.
  • augstās nodilumizturības dēļ to izmanto augstas kvalitātes pulksteņu izgatavošanā.

Vēsture un ezotērika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rubīnus kā rotakmeņus Birmā ieguva un izmantoja jau bronzas laikmetā. Pirms 2000 gadiem rubīnus augsti vērtēja Indijā, kur tie tika uzskatīti par vērtīgu talismanu.

Rubīna radniecība ar safīru tika atklāta Eiropā 1800. gadā.

Rubīns ir talismans Mežāža zīmē dzimušajiem. Agrāk ticēja, ka rubīns pasargā no velna un no mēra. Uzskatīja, ka rubīna īpašniekam ir vairāk varas, drosmes.