Sērens Kjerkegors

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sērens Kjerkegors
Søren Kierkegaard
Sērens Kjerkegors
Personīgā informācija
Dzimis 1813. gada 5. maijā
Valsts karogs: Dānija Kopenhāgena, Dānija
Miris 1855. gada 11. novembrī (42 gadi)
Valsts karogs: Dānija Kopenhāgena, Dānija
Tautība Dānis
Paraksts Kierkegaard sig.png
Vispārīgā informācija
Galvenās intereses reliģija, metafizika, epistemoloģija, estētika, ētika, psiholoģija

Sērens Objū Kjerkegors (dāņu: Søren Aabye Kierkegaard, dzimis 1813. gada 5. maijā, miris 1855. gada 11. novembrī) bija 19. gadsimta dāņu filozofs un teologs, kuru nereti uzskata par eksistenciālisma filozofijas aizsācēju. Kjerkegors kritizēja racionālismu, it īpaši Hēgeļa filozofiju, kā arī kristīgo baznīcu. Kjerkegora filozofijas pamatā ir individuālisms un patiesības subjektivitāte, un viņam bijusi milzīga ietekme uz iracionālisma filozofijas attīstību.

Dzīve un filozofiskā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kjerkegors piedzima 1813. gadā pārtikušā ģimenē. Viņa tēvs dzīvoja nabadzībā, līdz pārcēlās uz Kopenhāgenu, kur piedzīvoja finansiālu veiksmi. Pēc nāves 1838. gadā viņš dēliem atstāja pietiekamu mantojumu, lai Kjerkegors varētu atļauties nodarboties ar filozofiju, neuztraucoties par finansiālo situāciju. Lielu ietekmi uz Kjerkegoru atstāja viņa tēva stingrais protestantisms, kā arī uzskats, ka pār ģimeni gulstas Dieva lāsts un neviens no viņa bērniem nepārsniegs 33 gadu vecumu (pāragri nomira Kjerkegora māte un pieci no viņa sešiem brāļiem un māsām). Kjerkegora brālis kļuva par luterāņu mācītāju.

Kjerkegors izlēma studēt teoloģiju, taču studijas pameta, lai nodarbotos ar filozofiju. Pēc tēva nāves viņš tomēr atgriezās pie teoloģijas studijām un ieguva maģistra grādu. Šajā laikā Kjerkegors arī saderinājās ar Regīnu Olsenu, taču, lai arī viņš meiteni mīlēja, viņu māca bažas par šīm attiecībām, tādēļ viņš saderināšanos atsauca, radot iespaidu, ka meitene viņu atraidījusi, lai nesagrautu viņas reputāciju.

Vēlāk Kjerkegors devās uz Berlīni, no kurienes atgriezās ar darba "Vai nu, vai arī" (Enten-Eller, 1843) manuskriptu. Šajā darbā Kjerkegors pauž uzskatu, ka cilvēkam jāizdara apzināta izvēle starp estētisku vai ētiski reliģisku dzīvesveidu. Šajā pašā laikā tapa arī citi darbi, piemēram, "Bailes un trīsas" (Frygt og baeven, 1843), kura pamatā ir Bībeles sižets par Ābramu un Īzaku; Kjerkegors uzsver, ka ir gadījumi, kuros pienākums pret Dievu liek pārkāpt ētikas likumus, lai arī pats Dievs šos likumus iemieso. Tas Kjerkegoram ļāva secināt, ka ticība ir pretrunīga.

1845. gadā Kjerkegors pabeidza apjomīgo darbu "Dzīves stadijas" (Stadier paa livets vei). Tajā paustas līdzīgas idejas kā "Vai nu, vai arī", taču šajā darbā Kjerkegors nošķir ētisko stadiju no reliģiskās. Darbā pēdējā daļā Kjerkegors salīdzina romantisku mīlestību dažādās stadijās: estētiskajā stadijā mīlestībai ir ārēji šķēršļi, ētiskajā mīlētāji pieder atšķirīgiem eksistences līmeņiem, savukārt reliģiskajā stadijā šķēršļi atrodas pašā cilvēkā, kuram ir jāpieņem ciešanas.

Daudzus darbus Kjerkegors publicēja ar pseidonīmiem.

Nozīme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īstu popularitāti Kjerkegora darbi ieguva tikai pēc viņa nāves. Sākotnēji Dānijas baznīca aicināja izvairīties no viņa darbiem, turklāt viņa darbi nebija pieejami lielākajās Eiropas valodās; par Kjerkegoru tomēr sāka interesēties dāņu literatūrkritiķis Georgs Brandess, kura darbi tika publicēti arī vācu valodā. 1877. gadā Brandess publicēja pirmo grāmatu par Kjerkegora dzīvi un filozofiju. Līdz Pirmā pasaules kara sākumam vāciski bija iztulkoti visi Kjerkegora darbi. Par filozofu interesējās arī dramaturgs Henriks Ibsens, kas Kjerkegoru padarīja pazīstamu Skandināvijā. Kjerkegora popularitāti veicināja arī šveiciešu protestanta Karla Barta teoloģiskie uzskati, taču jo īpaši Kārļa Jaspersa un Martina Heidegera filozofija.

Uzskata, ka no Kjerkegora ietekmējušies tādi domātāji kā Simona de Bovuāra, Nīlss Bors, Mārtins Bubers, Albērs Kamī, Gabriels Marsels, Žans Pols Sartrs, Migels de Unamuno, Ludvigs Vitgenšteins, Hanss Georgs Gadamers, Žaks Deridā, Jirgens Hābermāss, Ričards Rortijs u.c.

Kjerkegora citāti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no slavenākajiem Kjerkegora citātiem ir šāds: "Uzdrīkstēties nozīmētu vienā mirklī zaudēt pamatu zem kājām. Neuzdrīkstēties nozīmētu - zaudēt sevi".[1]

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sērens Kjerkegors. Citātu kartotēka. Atjaunināts: 2009. gada 27. janvārī.