Saskarsme

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Saskarsme, arī saziņa vai komunikācija (no latīņu: commūnicāre — 'dalīties'), ir vairāku cilvēku vai sociālu grupu savstarpēja mijiedarbība, informācijas (domu, jūtu u.c.) apmaiņa gan runas, gan žestu veidā.

Cilvēku savstarpējam attiecībām ir ļoti nozīmīga loma mūsu dzīvē. Mēs esam saistīti ar citiem cilvēkiem un atkarīgi no viņiem tāpat kā viņi ir atkarīgi no mums. Savstarpējās attiecībās mēs veidojamies par cilvēkiem, jo caur tam tiek apmierinātas mūsu pamatvajadzības. Saskarsmē gandrīz nekas nav mazsvarīgs gan vārdi, gan darbība un garastāvoklis, izturēšanās veids, pat mīmika vai klusēšana sniedz informāciju par mums, tomēr mēs nevaram paredzēt kā šo informāciju uztvers citi.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārdu, komunikācija, mūsdienās ir pierasts dzirdēt ļoti bieži, pat nedomājot par tā jēgu. Vārdam, komunikācija, ir tik plaša nozīme, ka tas ir tikpat neaizvietojams, kā vārds ceļasoma vai lietussargs. Šis vārds ietver sevī gan klausīšanos gan runāšanu , gan ļoti daudz ko citu. Šī vārda izcelsme meklējama latīņu darbības vārdā communicaris: sarunāties, dalīties domās, sazināties, sadarboties. Bet tas, savukārt, varbūt izcēlies no vārda communis, no kā arī radies angļu vārds common. Piemēram Anglijā pastāv koplietošanas zemes, tās ir tādas, kas pieder visiem. Tā nozīme iekļāva sevī arī materiālu labumu došanu vai dāvināšanu. Tagad var spriest, cik daudznozīmīgs ir šis vārds — komunikācija. Laika gaitā vārda jēga šo nozīmi zaudēja, un to lietoja tikai sniedzot vai pārraidot netaustāmas lietas , citiem vārdiem, abstraktas lietas. Šajā nozīmē to lieto arī mūsdienās. 1. Saskarsme ir cilvēku mijiedarbība, kurā notiek apmaiņa ar informāciju, darbību un jūtām, ir iedarbības process, ir psihiskas iedarbības faktors, domu, kontaktu dibināšanas process starp cilvēkiem, kurā pamatā ir kopdarbības vajadzības. Saskarsme rodas visas psihiskas funkcija un uzvedības īpatnības. Savas vajadzības cilvēks var apmierināt ar citu cilvēku.

  • Mērķtiecīga mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem laikā un telpā.
  • Savstarpēju attiecību pamats visas dzīves garumā.

Līdzekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskarsmes līdzekļi:

  • Mutvārdu:
  • Valoda - kultūras sastāvdaļa
  • Runa - psihisks process, katram ir savs runas temps, ātrums u.c.
  • Neverbālie:
  • Vizuālie līdzekļi - žesti, acu kontakts, mīmika, pozas, distance u.c.
  • Akustiskie līdzekļi - intonācija, pauzes, klupuss u.c.
  • Pieskaršanās līdzekļi - rokasspiediens, apkampšana u.c.
  • Smaržu līdzeklis - apkārtējas vides smarža u.c.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]