Svētais Dominiks

Vikipēdijas lapa
Svētais Dominiks
Sv. Dominiks Perudžas altārī
Dibinātājs
Dzimis 1170. gads

Kaleruega, Kastīlijas karaliste
(Karogs: Spānija Spānija)
Miris 1221. gada 6. augustā

Boloņa
(Karogs: Itālija Itālija)
Apglabāts San Domeniko bazilika,
Boloņa, Karogs: Itālija Itālija
Godā Romas katoļu baznīca
Kanonizācija 1234. gads
Svētvieta San Domeniko bazilika,
Boloņa, Karogs: Itālija Itālija
Piemiņas diena 8. augusts
Simboli lilijas, suns, dominikāņu tērps, tonzūra, rožukronis
Svētais aizbildnis astronomija, Dominikana, nepatiesi apvainoti cilvēki

Svētais Dominiks (latīņu: Dominicus Oxomensis, spāņu: Santo Domingo, itāļu: San Domenico), īstajā vārdā Domeniko di Gusmans (spāņu: Domenico di Guzmán); dzimis 1170. gadā, miris 1221. gada 6. augustā) bija Spānijā dzimis katoļu svētais, dominikāņu mūku ordeņa dibinātājs.

Dzimis Kastīlijas karalistē. Studēja Palensijā. Iestājās kanoniķu mūku ordenī. 1203. vai 1204. gadā Kastīlijas karaļa Alfonso VIII uzdevumā pavadīja bīskapu diplomātiskā ceļojumā uz Dāniju. Brauciena laikā caur Dienvidfranciju redzēja albiģiešu (kataru) piekritēju darbību. 1214. gadā kopā ar vēl dažiem mūkiem Tulūzā nodibināja reliģisku organizāciju, kuru 1216. gada decembrī pāvests atzina oficiāli, nosaucot par Ordo Praedicatorum, bieži tomēr sauktus dibinātāja vārdā par dominikāņiem. Izvēlēdamies dzīvot Romā, Svētais Dominks atlikušo dzīves daļu daudz ceļoja, dibinādams ordeņa kopienas. Dominikāņi kļuva par vienu no galvenajiem inkvizīcijas balstiem un ķecerību apkarotājiem. Tradīcija Svēto Dominiku saista arī ar rožukroņa lūgšanas radīšanu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]