Svētceļojums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Taizemes mūki dodas svētceļojumā

Svētceļojums ir reliģiska darbība, parasti ar lūgšanām apvienots ceļojums kājām uz svētu vietu lai apliecināt ticību un garīgi attīstīties.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētceļojumam ir parasti kāda garīga jēga. Ar pārgājienu uz svētnīcu vai citu svētceļniekam svarīgu vietu indivīds apliecina savu ticību. Vairākas reliģijas piešķir garīgu nozīmi dibinātāja vai svētā dzimšanas vai miršanas vietai. Svētceļnieks var piedzīvot "garīgo aicinājumu" vai garīgu apskaidrību, vai saiti ar dievišķo. Ceļojuma mērķis reizēm vieta kur brīnumi veikti vai novēroti, piemēram pie katoļu svētā Pio no Pjetrelčinas, vai vieta kur kāda dievība esot dzīvojusi vai glabāta. Tādām vietām tiek piedēvēts īpašs garīgs vai dziedinošs spēks un tās tiek pieminētas ar dažādiem tempļiem. Svētceļojums ticis skaidrots kā Junga arhetips,[1] jo kolektīva bezapziņa esot cilvēces garīgās attīstības mantojums, kas atdzimst ikvienā indivīdā.[nepieciešama atsauce] Aprēķināts, ka mūsdienās katru gadu uz 39 vispopulārākajām vietām dodas 200 miljonu svētceļnieku.[2]

Ābramiskās reliģijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Golgātas baznīca Jeruzālemē[3], kur Jēzus Kristus esot sists krustā, apbedīts un augšāmcēlies

Palestīna, īpaši Jeruzaleme (Jeruzālemes templis), pievelk svētceļojumos Ābramisko reliģiju (Jūdaisms, Kristietība, un Islāms) piekritējus. Pētīts, ka Jeruzalemes svētceļnieki vēlas sajust svētās Palestīnas tuvumu, kopīgi sajūsmināties, redzēt un pieskarties lietām, kas apliecina ticību un apstiprina reliģisko pārliecību.[nepieciešama atsauce] Baznīca Golgātas kalnā, kur Jēzus esot krustā sists, aprakts (kripta) un augšāmcēlies bijusi kristiešiem vissvarīgākais svētceļojuma mērķis kopš ceturtā gadsimta.[nepieciešama atsauce] Zālamana templim ir īpaša nozīme Jūdaismā. (Bet musulmaņiem Meka ir atsevišķs svētceļojuma mērķis).

Budisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svarīgākās svētceļojuma vietas budistiem ir Indijā pie Gangas upes un Nepāla, rajonā starp Ņūdeli un Radžgiru. Šajā apkārtnē Sidhārta Gautama dzīvoja un mācīja, radot svarīgas svētceļojuma vietas budistiem un hinduistiem. Sidhārta Gautama esot saviem sekotājiem nozīmējis četras svētceļojumiem noderīgākās vietas un teicis, ka tās radītu garīgu piedzīvojumu. Tās ir Lumbini (Nepāla) kur piedzima Sidhārta Gautama, Bodh Gaya, kur viņš apskaidrojās, Sarnath (arī saukta Isipathana), kur nodeva pirmās mācības un Kusinara, (tagad Kushinagar, Utarpradēša, Indija) kur viņš nomira.[4] Vairākās citās budistu zemēs ir svētnīcas, kas arī kļuvušas par svētceļniekiem pielūgšanas un godināšanas vietām.[nepieciešama atsauce]

Svētceļojumi populārā kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gadā Japānas premjerministrs Koizumi aizceļojis uz "Rokenrola karaļa" Preslija ģimenes kapiem Greislendā, ASV

Plašākā nozīmē svētceļojums var apzīmēt ceļojumu uz noteiktu piemiņas vietu vai pieminekli un reizēm līdzinās tūrismam, kam nav tieša sakara ar garīgu piedzīvojumu vai tradicionālām reliģijām. Piemēram, ir bijis velosipēdistu svētceļojums uz vairākām Kurzemes baznīcām[5] un notiek ekskursijas uz Krustu kalna Lietuvā. Svētā Jēkaba ceļš uz pilsētu Santjago de Kompostela ir populārs 800 km garš pārgājiena maršruts pa Spāniju. Tas ticis izmantots Emilio Estevesa mākslas filmā The Way ("Ceļš")[6] par vīrieti, kurš zaudējis dēlu un viņa vietā nostaigājis pa Santjago ceļu no Francijas uz Spānijas pilsētu Santjago de Kompostela. Apgalvots, ka mūsdienās Santjago ceļš esot katra cilvēka individuāls izziņas vai piedošanas vai veltījuma ceļš. Brazīliešu rakstnieks Paulu Koelju ar kājām izstaigājis Santjago ceļu un mistiskā valodā uzrakstījis savu pirmo grāmatu "Svētceļojums".[7]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ^ Clift, Jean Dalby; Clift, Wallace (1996). The Archetype of Pilgrimage: Outer Action With Inner Meaning. The Paulist Press. ISBN 0-8091-3599-X..
  2. [1] (angliski)
  3. [2] Golgāta (latviski)
  4. Buda pieminējis šīs četras vietas sutrā Mahaparinibbana Sutta. Skatīt: Thanissaro (1998) [3] un Vajira & Story (1998)[4].
  5. Velosipēdisti dodas uz Kurzemes dievnamiem
  6. Mākslas filma The Way (latviski)
  7. "Svētceļojums" (latviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]