Tibērijs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tibērija krūšutēls
(Palermo arheoloģijas muzejs)

Tibērijs, pilnā vārdā Tibērijs Cēzars Augusts (Tiberius Caesar Augustus), dzimis Tibērijs Klaudijs Nērons (Tiberius Claudius Nero) (* 42. gada p. m. ē. 16. novembrī Romā, † 37. gada 16. martā Mizenā (Misenum), Kampānijā) - otrais Romas imperators (14-37).

Cēlies no ietekmīgās Klaudiju dzimtas. Tibērija Nērona (Tiberius Nero) un Līvijas Druzillas (Livia Drusilla) dēls. Māte 39. gadā izšķīrās no Tibērija Nērona un apprecēja Oktaviānu. Tibērijs savukārt apprecēja Oktaviāna meitu Jūliju Vecāko (Julia Caesaris filia) un Oktaviāns vēlāk adoptēja Tibēriju, un viņš iekļāvās arī Jūliju dzimtā. Tāpēc vēsturnieki pirmos četrsemit gadus sauc par Jūliju-Klaudiju dinastiju.

Tibērijs tiek atzīts par vienu no Romas impērijas izcilākajiem karavadoņiem, kura kampaņas Pannonijā, Rētijā, Illīrijā un Ģermānijā uz ilgu laiku nodibināja impērijas ziemeļu robežas. Tomēr viņš laikabiedru atmiņās palicis kā drūms un vientuļš valdnieks, kurš īsti nevēlējās būt par imperatoru.

Pēc sava dēla Jūlija Cēzara Drūza (Julius Caesar Drusus) nāves 23. gadā, viņš 26. gadā devās prom no Romas, faktisko valdīšanu atstājot pretorija prefektu ziņā.


Priekštecis:
Oktaviāns
Romas imperators
1437
Pēctecis:
Kaligula