Manuils I Komnēns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Manuils I Komnēns

Manuils I Komnēns, Manuels I Komnenus, Manuels Lielais (grieķu: Μανουήλ Α' Κομνηνός, Manouēl I Komnēnos, dzimis 1118. gada 28. novembrī, miris 1180. gada 24. septembrī) bija Bizantijas imperators (1142-1180), kurš valdīja saspīlētā Bizantijas un Vidusjūras vēstures laikā. Manuils vēlējās atjaunot Bizantijas varenību kā Vidusjūras superlielvalsti, tāpēc piekopa enerģisku un ambiciozu ārpolitiku. Viņš noslēdza savienību ar pāvestu un rietumeiropas karalistēm, iebruka Apenīnu pussalā, veiksmīgi kontrolēja Otrā krusta kara gaitu, un nodibināja Bizantijas protektorātu pār jaunizveidotajām krustnešu karaļvalstīm Tuvajos austrumos. Lai dotu pretsparu musulmaņu mēģinājumiem atgūt Svēto zemi, Manuils apvienoja spēkus ar krustnešiem, un iebruka Fatimīdu Eģiptē. Manuils pārveidoja Balkānu un austrumu Vidusjūras politiskās kartes, pakļaujot zem Bizantijas hegemonijas gan Ungārijas karalisti, gan karaļvalstis Tuvajos austrumos, kā arī turpināja agresīvi uzbrukt kaimiņiem gan rietumu, gan austrumu virzienos. Taču viņa panākumi austrumos tika nopietni apdraudēti pēc viņa sakāves karā ar seldžuku turkiem.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Manuils Komnēns ir imperatora Joanna II Komnēna un Ungārijas karaļa Ladislava I meitas ceturtais dēls. Pēc tēva nāves Manuilam nācās ātri nostiprināt savas tiesības uz troni, ko viņš panāca arestējot savu brāli Īzaku, kuru viņš atbrīvoja tikai pēc tam kad bija kronēts par jauno imperatoru.

Manuils nāca pie varas laikā, kad Bizantijas ziedu laiki jau sen bija pagājuši, un pie tās robežām pulcējās jauni ienaidnieki. Sicīlijā valdoši normāņi ieņēma pēdējos Bizantijas īpašumus Itālijā. Seldžuku turki turpināja paplašināt savu kontroli pār Mazāziju, un Svētajā zemē parādijās jauns spēks - krustnešu karalistes.

1147. gadā Manuils ļāva divām krustnešu armijām Vācijas Konrāda III un Francijas Luī VII vadībā šķērsot savu teritoriju pa ceļam uz Svēto zemi. Daudzi impērijas iedzīvotāji baidījās no krustnešiem, jo savā ceļā viņi nekautrējās laupīt un slepkavot. Drošības pēc, Manuils koncentrēja papildus spēkus Konstantinopolē, lai nepieļautu nekādus krustnešu izlēcienus. Šī neuzticība krustnešiem drīz vien izrādījās pamatota.

Kirenijas cietoksnis Kiprā

1156. gadā Antiohijas princis Raimonds iebruka Bizantijas provincē Kiprā. Krustnešu armija izlaupīja salu un tik mežonīgi un cietsirdīgi izturējās pret salas iedzīvotājiem, ka daudzi sāka domāt ka krustneši un nevis Seldžuku turki ir impērijas īstie ienaidnieki.

Manuels nekavējoties sapulcināja armiju un devās uz Antiohiju. Pa ceļam viņš sastapās ar Vidusjūras krastā esošās Armēnijas karalistes karaļa karaspēku, kurš arī bija piedalījies Kipras izlaupīšanā, un pilnībā to sakāva. Uzzinot par Bizantijas armijas tuvošanās, Antiohijas Raimonds saprata, ka nespēs tai pretoties un viņa vienīgā cerība ir pilnīga pakļaušanās Manuelam. Viņš ieradās Bizantijas galmā ģērbies maisā un ap kaklu apsējis virvi lai lūgtu piedošanu. No sākuma Manuels viņu demonstratīvi ignorēja, un piekrita viņu apžēlot tikai ar nosacījumu ka Antiohija pilnībā pakļaujas Bizantijai. Lai demonstrētu savu varu, Manuils svinīgi uz zirga iejāja Antiohijā, kamēr Antiohijas princis un Jeruzālemes karalis bija spiesti viņam sekot ar kājām.

Bizantijas impērija Manuila Komnēna valdīšanas laikā

Pa ceļam atpakaļ uz Konstatinopoli Manuila armija sastapās ar Seldžku turkiem, kurus tā sakāva, un nākošajā gadā Manuils turkus padzina no Izaurijas provinces.

Manuils vēlējās kontrolēt krustnešu valstis ne tikai politiski, bet arī izmantot viņu spēku, lai atjaunotu Bizantijas varu Vidusjūras austrumos un Ēģiptē.



Priekštecis:
Jānis II Komnēns
Bizantijas imperators
11431180
Pēctecis:
Aleksijs II Komnēns