Jūlijs Neps

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jūlijs Neps
Flavius Julius Nepos
Jūlijs Neps

Jūlija Nepa kaltais Tremisijs


Rietumromas imperators
Amatā
474. gadā — 475. gada 28. augusts
de jure480. gada 25. aprīlis
Priekštecis Glicerijs
Pēctecis de factoRomuls Augusts (Augustuls)

Dzimšanas dati 430. gadā
Dalmācija, Romas impērija
Miršanas dati 480. gada 25. aprīlis
Spalatija, Dalmācija
(Tagad Splita, Karogs: Horvātija Horvātija)
Reliģija katolicisms

Flāvijs Jūlijs Neps (~430. gads — 480. gada 25. aprīlis) bija Rietumromas imperators. Tiek uzskatīts par de jure pēdējo, Konstantinopoles oficāli atzīto, Rietumromas imperatoru.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs Neps ir dzimis ap 430. gadu Romas impērijas Dalmācijas provincē, ievērojamā ģimenē. Viņa tēvs bija augstākais romas karaspēka komandieris magister militum.

Ar laulību palīdzību kļuva par Austrumromas imperatora Leo I radinieku un favorītu. Tika iecelts par Dalmācijas provinces pārvaldnieku.

474. gadā Leo I pasludināja Jūliju Nepu par Rietumromas imperatoru. Neps devās uz Ravennu un piespieda atkāpties no troņa, ģermāņu karavadoņu iecelto, imperatoru Gliceriju, kuru Konstantinopole uzskatīja par uzurpatoru.

475. gada augustā, ģermāņu karavadonis Orests veica kārtējo valsts apvērsumu un piespieda Jūliju Nepu bēgt uz Dalmāciju. Nespējot pats ķļūt par imperatoru, Orests par tādu pasludināja savu nepilngadīgo dēlu Romulu Augustu. Tomēr Austrumromas imperators Zenons joprojām par oficiālu Rietumromas imperatoru atzina Jūliju Nepu, kurš turpināja valdīt Dalmācijā.

479. gadā Neps sāka plānot sazvērestību, pret tābrīža Itālijas valdnieku, ģermāņu karavadoni Odoakru, lai atgūtu kontroli pār Itāliju. Tomēr Jūlijs Neps nepaspēja realizēt savu plānu, jo 480. gada 25. aprīlī viņu Dalmācijā nogalināja viņa paša karavīri.

Neskatoties uz neilgo valdīšanas laiku, Jūlijs Neps bija spējīgākais no 5.gs. Rietumromas imperatoriem. Ārpolitikā viņš centās konsolidēt vēl atlikušās impērijas teritorijas (Tobrīd:Itālija, Balkāni un daļa Gallijas). Tika noslēgts veiksmīgs miera līgums ar Vestgotiem, kas atgrieza Romas kontroli pār Provansas reģionu Gallijā. Tomēr līdzīgas miera sarunas ar Vandāļiem piedzīvoja neveiksmi un tie joprojām turpināja postīt Itālijas piekrasti.

Iekšpolitikā Nepam trūka atbalsta Romas senātā. Viņa ātro gāšanu veicināja apstāklis, ka Jūlijs Neps bija populārs Autrumromas imperatora galmā, bet rietumos viņam trūka līdzvērtīga atbalsta.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]