Traķēnes zirgs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Traķēnes zirgs
Izcelsme Prūsija
Īpašības
Augstums skaustā 157 - 173 cm
Krāsa visas krāsas
Mājas zirgs (Equus caballus)

Traķēnes zirgs jeb traķēnietis ir viena no siltasiņu šķirnēm pasaulē, kas izveidota Prūsijā. Traķēnes zirgs ir izmantots Latvijas zirga šķirnes izveidē[1], un Latvijas sporta zirga iegūšanai, mēdz krustot Traķēnes zirga ērzeli ar Latvijas braucamā tipa ķēvi[2].

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās Traķēnes zirga tipiskais augstums skaustā ir 1,57 - 1,73 m. Tam ir vissmalkākā uzbūve no visiem siltasiņu zirgiem, bet kauli ir blīvi un spēcīgi. Zirgam ir skaistas gaitas, viegli, atsperīgi rikši, mīksti un līdzsvaroti lēkši. Gaitu vieglumu nodrošina traķēniešu uzbūve, slīpie pleci, spēcīgie krusti un labi veidotās kāju locītavas un muskuļainais augums. Zirgam ir labi veidots garš, arkveidīgs kakls.

Traķēnietim ir līdzsvarots temperaments, tas ir uzmanīgs, pietiekami enerģisks un inteliģents, labprāt sadarbojas ar cilvēku. Traķēnes zirgs var būt jebkurā krāsā. Bēra, sirma, ruda un melna ir visbiežāk sastopamās krāsas, bet zirgs var būt arī salns un dārks.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trakhener - Dressur Erstes 2.jpg

Traķēnes zirga dzimtene ir Prūsija, šķirnes galvenā audzētava tika nodibināta 1732. gadā Traķēnē (kopš 1945. gada Jasnaja Poļana, Kaļiņingradas apgabals). To dibināja karalis Fridrihs Vilhelms I. 1739. gadā karalis audzētavu atdeva kroņprincim Fridriham II. Šķirnei ir dots tās slavenākās audzētavas vārds. Un visu mūsdienas Traķēnes zirgu ciltsrakstus var atšķetināt līdz šai audzētavai.

Iesākumā prūšu vietējie zirgi (šveiki) bija masīvi, kompakti un spēcīgi, un ātri[3], bet nelieli, tādēļ Prūsijas kavalērijas vajadzībām tika nolemts veidot armijas jājamzirgu, krustojot vietējo šķirni ar spāņu un arābu zirgiem, lai iegūtu lielāku augumu un elegantāku izskatu. Šķirnes attīstība nopietni aizsākās 1800. gados, kad tika iepirkti augstākās klases tīrasiņu zirgi un arābu zirgi. Tika iepirkti arī divi Donas zirgu ērzeļi Aibars un Baku un ahalteke ērzelis Turkmenatti. Krustošana notika ļoti pārdomāti, un asinis tika jauktas klāt nelielās devās. Mērķis bija radīt zirgu ne tikai, kurš būtu enerģiskāks un straujāks, bet arī saglabāt vietējā zirga labākās īpašības, kā izturību un spēku. Jo zirgu lietoja ne tikai kā jājamzirgu armijas vajadzībām, bet arī kā zemnieku darba zirgu miera laikā[4]. Ciltsgrāmata tika izveidota 1877. gadā[3]. Sākot ar šo gadu, šķirnei svešas asinis tika piejauktas ļoti reti, un tika pieļautas tikai tīrasiņu zirgu un arābu zirgu krustojumi.

Pēc 2. pasaules kara Traķēnes zirgu šķirne bija gandrīz iznīkusi. Karam beidzoties, zirgi tika evakuēti uz Vācijas rietumiem, un galamērķi sasniedza kādi 1000 zirgi. 1956. gadā zirgu reģistrā bija 602 ķēves un 45 ērzeļi. Šķirni izglāba dedzīgi šķirnes mīļotāji un entuziasti. 1960. gados zirga pielietojums mainījās, tas no kavalērijas zirga kļuva par sporta zirgu

Mūsdienās šķirnes vaislai ir atļauti tikai traķēnieši, un ļoti retu reizi īpaši piemeklēti tīrasiņu zirgi, angloarābu zirgi vai arābu zirgi. Mūsdienās Traķēnes zirgu audzē visā pasaulē, tā ir ļoti populāra šķirne. Šķirnei ir raksturīga elegance un līdzsvarotība kustībās. To plaši izmanto trīscīņas, dresāžas un konkūra sportā. Traķēnes šķirne ir devusi izcilus zirgus, kas uzvarējuši daudzās augstākā ranga sporta sacīkstēs, Olimpiskās spēles ieskaitot.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]