Ungāru īpašvārdu atveidošana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ungāru valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Ungāru valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.

Pēc šiem noteikumiem atveido ungāru personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Ungārijā. Kā otrās nosaukumu formas ungāru toponīmi sastopami Transilvānijā Rumānijā, Burgenlandē Austrijā, Vojevodinā Serbijā, Aizkarpatu apgabalā Ukrainā, kā arī Ungārijas pierobežas rajonos Horvātijā, Slovākijā un Slovēnijā.

Ungāriski personvārdi bieži sastopami Slovākijā un Rumānijā. Atveidojot citu pasaules reģionu ungāru izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse. Piemēram, Nikolā Sarkozī atveido pēc franču izrunas (Sarkozy), nevis pēc oriģinālā SárköziŠārkezi.

Ungāru alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu ungāru alfabētā ietilpst 44 burti un burtkopas, no kuriem 4 (Q, W, X, Y) tiek lietoti tikai aizguvumos no citām valodām. Šie burti ir:

A, Á, B, C, Cs, D, Dz, Dzs, E, É, F, G, Gy, H, I, Í, J, K, L, Ly, M, N, Ny, O, Ó, Ö, Ő, P, Q, R, S, Sz, T, Ty, U, Ú, Ü, Ű, V, W, X, Y, Z, Zs

Fonētiskās atveidošanas tabula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burts vai
burtkopa
ungāru
ortogrāfijā
Fonēma
(IPA)
Atveidošana
latviski
Piemērs
ungāru
valodā
Piemērs
latviešu
valodā
Piezīmes
A a [ɒ] a Békéscsaba Bēkēščaba
Á á [aː] ā Pápa Pāpa
B b [b] b Bábolna Bābolna
C c [ts] c Cegléd Ceglēda
Ch ch [tʃ] č Cholnoky Čolnoki Vēsturiska forma galvenokārt personvārdos.
Salikteņu sadures vietās atveido ar "c" un "h": Lacházy - Lachāzi
Cs cs [tʃ] č Csongrád Čongrāda
D d [d] d Dunakeszi Dunakesi
Dz dz [dz] dz Galvenokārt svešas cilmes personvārdos
Dzs dzs [dʒ] Dzsudzsák uāks Galvenokārt svešas cilmes personvārdos
E e [ɛ] e Esztergom Estergoma Izrunā vienmēr plats "e"
(Ë ë) [e] e Neietilpst standarta alfabētā; tiek lietots, lai apzīmētu šaurā "e" nepieciešamību
É é [eː] ē Edelény Edelēņa
F f /f/ f Fekete Fekete
G g [g] g Gárdony Gārdoņa
Gh gh [g] g Balogh Balogs Galvenokārt senas cilmes personvārdos
Gy gy [ɟ] ģ Gyöngyös Ģenģeša
H h [h] h Hódmezővásárhely Hodmezovāšārheja
I i [i] i Izsák Ižāka
Í í [iː] ī Írottkő Īrotkē
J j [j] j Jászberény Jāsberēņa
K k [k] k Kecskemét Kkemēta
L l [l] l Lábatlan Lābatlana
Ly ly [j] j Hódmezővásárhely Hodmezovāsārheja Ortogrāfiska tradīcija. Kādreiz lietots skaņas [ʎ] apzīmēšanai, tagad [j].
M m [m] m Mohács Mohāča
N n [ŋ]
[n]
n Nagykanizsa Naģkaniža
Ny ny [ɲ] ņ Nyírbátor Ņīrbātora
O o [o] o Orosháza Orošhāza
Ó ó [oː] o Ócsa Oča Izrunā gari (kā vārdā "opera").
Ö ö [ø] e Örkény Erkēņa
Ő ő [øː] ē Őriszentpéter Ērisentpētera
P p [p] p Püspökladány Pispekladāņa
(Q q) Tikai svešvārdos; atveidot ar "k", "kv" vai "ku" pēc cilmes vārda valodas nosacījumiem.
R r [r] r Rakamaz Rakamaza
S s [ʃ] š Sásd Šāšda
Sz sz [s] s Szarvas Sarvaša
T t [t] t Téglás Tēglāša
Th th [t] t Thököly Tekejs Vēsturiska forma galvenokārt personvārdos.
Salikteņu sadures vietās atveido ar "t" un "h": Szombathely - Sombatheja
Ts ts [tʃ] č Áts Āčs Vēsturiska forma galvenokārt personvārdos.
Ty ty [c] ķ Tyukod Ķukoda
Tz tz [ts] c Atzél Acēls Vēsturiska forma galvenokārt personvārdos.
U u [u] u Udvar Udvara
Ú ú [uː] ū Újszász Ūjsāsa
Ü ü [y] i Üllő Illē
Ű ű [yː] ī Fűzvölgy Fīzvelģa
V v [v] v Vasvár Vvāra
(W w) [v] v Tikai svešvārdos; atveidot pēc cilmes vārda valodas nosacījumiem.
(X x) [ks] ks Tikai svešvārdos; atveidot pēc cilmes vārda valodas nosacījumiem.
Y y [i] i Lyka Lika Starp patskaņiem; kā palatalizētāju sk. "gy", "ly", "ny", "ty".
Z z [z] z Záhony Zāhoņa
Zs zs [ʒ] ž Zsuzsa Žuža
Atveidojot dubultos līdzskaņus, latviski to dubultojums saglabājas tikai līdzskaņiem ll, nn, ņņ, mm, rr. Saglabājami arī dubultojumi, kas veidojas salikteņu sadurēs: Holt-Tisza - Holttisa.

Gramatizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atveidojot ungāru valodas īpašvārdus latviešu valodas vidē, tie jāpakļauj gramatizācijai, jāpiešķir dzimte un deklinācija.

Dzimte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ungāru valodā vārdus nešķir pēc gramatiskās dzimtes, tādēļ latviskojot dzimti piešķir pēc īpašvārda raksturojošā objekta; apdzīvotās vietas, administratīvās vienības, upes - sieviešu dzimtē, kalnus, ezerus - vīriešu dzimtē.

Personvārdu dzimte atkarīga no personas dzimuma.

Deklinācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pēc pirmās deklinācijas parauga lokāmi ungāru īpašvārdi, kas oriģinālā beidzas ar līdzskani, bet atveidojumā iegūst vīriešu dzimtes galotni "-s": Tamás - Tamāšs - Tamāšam.
  • Pēc ceturtās deklinācijas parauga lokāmi:
  1. Īpašvārdi ar sieviešu dzimtes galotni "-a" vai "-ia": Vasvár - Vašvāra - Vašvārai, Mária - Māria - Māriai.
  2. Vīriešu vārdi ar galotni "-a": Gyula - Ģula - Ģulam.
  • Pēc piektās deklinācijas parauga lokāmi vīriešu un sieviešu dzimtes īpašvārdi ar galotni "-e": Imre - Imre - Imrem, Biscke - Bičke - Bičkei.
  • Nelokāmi ir īpašvārdi, kuri oriģinālā beidzas ar galotnēm "-é", "-i", "-ó", "-ő", "-u", "-ű" un "-y" (atveidojamais ar "-i"): Máté - Mātē, Erdei - Erdei, László - Lāslo, Kállay - Kāllai.

Vārdkopas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ja toponīms ir vārdkopa (ar vai bez defises) un pirmais vārds ir apzīmētājs, tad atveidojumā rakstāms kopā: Öreg-Túr - Eregtūra.
  • Pārējās vārdkopas atveidojamas ar abām lokāmām daļām: Tengelic-Szőlőhegy - Tengelica-Sēlēheģa.
  • Ar defisi pievienotos sugas vārdus raksta kopā defisi atmetot: Ősze-szék - Ēseseks (ezers).
  • Latvisko sugas vārdu nepievieno, ja ģeogrāfiskais objekts nav nosaukts pēc citas vienības, vai arī ja sugas vārds iekļauts pašā nosaukumā: Balaton - Balatons (nevis Balatona ezers), Imrehegy - Imreheģs (hegy - kalns).

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ungāru īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā, Elga Sakse, Zinātne, 1998, ISBN 5796611922

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]