Varakļānu vēsture
Varakļānu vēsture aptver laika periodu kopš Varakļānu dibināšanas līdz mūsdienām.
Līdz 13. gadsimtam Varkas pilsnovads ar centru Varkas pilskalnā ir bijis senās Jersikas karaļvalsts sastāvdaļa.
Rīgas arhibīskapijā un Inflantijas vaivadijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1226. gadā tas pirmo reizi pieminēts (Warka) rakstītajos avotos kā novads, kuru bīskaps Alberts bija izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam.[1] 1483. gadā pirmoreiz pieminēta apdzīvota vieta tagadējās Varakļānu pilsētas vietā. Pēc Livonijas kara 1583. gada novadu ieguva Borhu dzimta.
Krievijas Impērijas laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Polijas dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadiju likvidēja un pievienoja Pleskavas guberņai, zināms, ka 1784. gadā Varakļāniem bija miesta tiesības. 1789. gadā grāfs Mihaels fon der Borhs uzcēla mūra pili un iekārtoja pils parku ar dīķiem.
1796. gadā Varakļāni nonāca Baltkrievijas guberņas, bet 1802. gadā Vitebskas guberņas sastāvā. Grāfs Kārlis Borhs (Karol Borch) 1854. gadā dibināja katoļu baznīcas draudzi.
1897. gadā lielākā daļa iedzīvotāju (75%) Varakļānos bija ebreji un pilsētā bija trīs sinagogas, no kurām līdz mūsdienām saglabājusies Baltās sinagogas ēka.[2][3]
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1928. gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības. 1935. gadā 58% no pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji.
Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 17. jūnijā Varakļānus okupēja Sarkanā armija, bet 1941. gada 1. jūlijā Vērmahts. 1941. gada 4. augustā Arāja komanda un tās palīgi pilsētas ebreju kapsētā nogalināja teju visus pilsētas ebrejus (ap 540 cilvēku).[4] 1944. gada 2. augustā Varakļānus no jauna ieņēma Sarkanā armija.
Padomju okupācijas laikā no 1949. līdz 1956. gadam pilsēta bija Varakļānu rajona centrs, bet līdz 1962. gadam tā atradās Viļānu rajona sastāvā. Līdz 2009. gadam Varakļāni ietilpa Madonas rajonā, kad tika izveidots Varakļānu novads.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Dokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teodorikam no Kokneses (latīņu: Convenit praeterea inter eos, quod si magister poterit sibi subjugare de Lettia partem aequivalentem illi, quam ipse episcopus Theodorico de Cocansi (Cokenois) in Warka eam dividire cum episcopo minime teneatur).
- ↑ Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Ebreju reliģiskā draudze "Šamir". Rīga. 2006. ISBN 9984-19-904-5 116.lpp.
- ↑ Kaspars Strods "Ebreju kultūras liecības Varakļānos" 2016. lu.lv
- ↑ «Varakļānu novads, Varakļāni, Ebreju kapi : Holokausta memoriālās vietas Latvijā». memorialplaces.lu.lv. Skatīts: 2021-06-02.
| ||||||||||||||
