Zivjudzenīšveidīgie

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zivjudzenīšveidīgie
Alcedines (Bonaparte, 1831)[1]
Zivju dzenītis (Alcedo atthis)
Zivju dzenītis (Alcedo atthis)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zaļvārnveidīgie (Coraciiformes)
Apakškārta Zivjudzenīšveidīgie (Alcedines)

Zivjudzenīšveidīgie, zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines) ir zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu apakškārta, kas apvieno grupu maza un vidēja auguma putnu ar košu apspalvojumu. Zivjudzenīšu apakškārtā ir 5 dzimtas, bet daži sistemātiķi pievieno vēl sesto dzimtu - bišu dzeņu dzimtu (Meropidae).[2] Šajā apakškārtā ir apmēram 90 sugas.

Zivju dzenīšu apakškārtas putni ir izplatīti visā pasaulē, bet vislielākā sugu dažādība ir sastopama Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā. Lielākā daļa šīs apakškārtas putnu dzīvo tropu biomā.

Lastvijā ir sastopams gan zivju dzenītis (Alcedo atthis), gan bišu dzenis (Merops apiaster).[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kādreiz meža zivju dzenīšu dzimta tika uzskatīta par zivju dzenīšu apakšdzimtu, attēlā Brūngalvas paradīzes zivju dzenītis (Tanysiptera danae)

Vēl nesenā pagātnē 1990. gados 3 zivju dzenīšu apakškārtas dzimtas (meža zivju dzenīšu dzimta (Halcyonidae), ūdens zivju dzenīšu dzimta (Cerylidae) un zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae)) tika sistematizētas kā viena dzimta, kas tika iedalītas 3 apakšdzimtās. Izmaiņas sistemātikā notika, ņemot vērā DNS pētījumus.

Pastāv viedoklis, ka zivjudzenīšveidīgie putni ir attīstījušies ziemeļu puslodē, un evolūcijas gaitā lēnām sasnieguši Austrāliju.[4] Viedokli apstiprina fosilie atradumi Vācijā, kas ir no eocēna laika, apmēram 30 - 40 miljonus gadus veci. Austrālijā vecākie fosilie atradumi ir apmēram 5 - 25 miljonus gadus veci no miocēna.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižais zivju dzenītis (Megaceryle maxima) ir viens no lielākajiem zivjudzenīšveidīgajiem putniem

Mazākais no zivjudzenīšveidīgiem putniem ir Puertoriko todijs (Todus mexicanus), kas sver 5,5 g, un tā ķermeņa garums ir apmēram 11 cm.[5] Toties viens no lielākajiem ir dižais zivju dzenītis (Megaceryle maxima), kas sver 355 g, un tā ķermenis ir apmēram 45 cm garš. Lai gan smagākā ir Austrālijā dzīvojošā kukaburra (Dacelo novaeguineae), kas diezgan bieži sver 450 g. Lielākajai daļai zivjudzenīšveidīgo putnu ir košs apspalvojums. Tas visbiežāk ir zilizaļš, un spalvām piemīt metālisks spīdums. Abi dzimumi ir vai nu vienādi, vai tikpat kā neatšķiras.[6]

Zivjudzenīšveidīgiem putnien ir lielas galvas, proporcionāli gari, asi un smaili knābji, īsas kājas un astes. Knābji ir garāki un smailāki tām sugām, kas medī zivis, bet īsāki un platāki sugām, kas medī uz zemes. Visnetipiskākais knābis ir lāpstknābja kukaburrai (Clytoceyx rex). Tas ir ļoti īss, masīvs un plats. Acis visbiežāk ir tumši brūnas. Šīs apakškārtas putniem ir ļoti laba redze. Zinātnieki uzskata, ka tiem ir arī labi attīstīta spēja redzēt krāsās. Kā visiem putniem, acu grozīšanas iespējas ir ierobežotas, tādēļ tiek grozīta galva, bet tie ļoti labi spēj noteikt ūdens dziļumu un ienirt precīzi. Acīm ir īpaša aizsargplēvīte, kas noklāj radzeni ieniršanas brīdī atsitoties pret ūdeni, lai netiktu traumēta acs. Raibajam zivju dzenītim (Ceryle ru) acis ieniršanas brīdī aizsargā kaulu plāksnīte.[6]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zivjudzenīšveidīgie putni barojas ar dažādu dzīvnieku izcelsmes barību. Tie mēdz medīt zivis un citus ūdens dzīvniekus. Dažas sugas ir specializējušās zivju ķeršanā, bet citas vēžveidīgo, varžu, molusku, kukaiņu un citu līdzīgu ūdens dzīvnieku medībās. Tie medī arī sauszemes kukaiņus, zirnekļus, rāpuļus, čūskas ieskaitot, mazus zīdītājus un putnus. Dažādām sugām ir dažādi barošanās ieradumi. Ir sugas, kurām ir ierobežota barības izvēle, bet citām ļoti plaša. Turklāt sugām, kurām ir plašs izpaltības areāls, dažādām populācijām var būt dažāda barības izvēle atkarībā no iespējām.[6]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenknābja zivju dzenītis (Syma torotoro) bieži ligzdo termītu ligzdas ejās

Zivjudzenīšveidīgie putni ir teritoriāli, tie veido monogāmus pārus. Lai gan dažas sugas putnēnu audzināšanā kopoerējas, veidojot nelielus ģimenes barus. Iepriekšējā gada jaunie putni palīdz vecākiem izbarot jaunākos brāļus un māsas, kā, piemēram, kukaburras.[6]

Kā visi zaļvārnveidīgie arī zivju dzenīšu apakškārtas putni ligzdo dobumos, visbiežāk tā ir upes vai citas ūdenstilpnes stāvkrastā izrakta ala. Dažas sugas ligzdo koku dobumos, tukšumos zem koku saknēm vai termītu ligzdā. Ligzdot termītu ligzdās ir raksturīgi mežā dzīvojošām sugām. Putna ligzda tiek iekārtota alas paplašinājumā termītu tuneļa galā. Alu ligzdai rok abi vecāki, tas notiek ar spēku triecoties zemes valnī. Reizēm putni sevi šādā veidā nogalina. Alas garums ir atkarīgs no sugas un ģeogrāfiskās vietas, kā arī cietā augsnē tunelis ir īsāks kā mīkstā augsnē. Visgarākās alas rok dižais zivju dzenītis, alas garums var būt 8,5 metri.[6]

Dējuma lielums variē atkarībā no sugas. Dažām sugām tas ir liels, līdz pat 10 olām, bet dažām ne vairāk par 2 olām. Olas ir baltas un spīdīgas. Un tās perē abi dzimumi.[6]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zoological names. A list of phyla, classes, and orders, prepared for section F, American Association for the Advancement of Science
  2. 2,0 2,1 Alcedini
  3. Putni (Aves): Zaļvārnveidīgie
  4. Moyle, Robert G (2006). "A Molecular Phylogeny of Kingfishers (Alcedinidae) With Insights into Early Biogeographic History". Auk 123 (2): 487–499. doi:10.1642/0004-8038(2006)123[487:AMPOKA]2.0.CO;2
  5. Puerto Rican Tody
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 Woodall, Peter (2001). "Family Alcedinidae (Kingfishers)". In del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi. Handbook of the Birds of the World. Volume 6, Mousebirds to Hornbills. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 103–187. ISBN 978-84-87334-30-6.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]