Zosveidīgie: Atšķirības starp versijām

Zosveidīgie; Anseriformes
	Meža zoss (Anser anser)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Apakšklase	Neognati (Neognathae)
Kārta	Zosveidīgie (Anseriformes)
	Zosveidīgie Vikikrātuvē

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija Jaunāka versija →

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2010. gada 14. decembris, plkst. 21.11

Zosveidīgie (latīņu: Anseriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu apakšklasei (Neognathae). Zosveidīgo kārtā ir apmēram 170 mūsdienās dzīvojošas sugas,^[1] kas sistematizētas 3 dzimtās. Pazīstamākie zosveidīgie putni ir pīles, zosis un gulbji.

Visi zosveidīgie putni ir ūdensputni, kas labi piemēroti dzīvei uz ūdens virsmas. Tie labi peld un nirst, tiem ir pleznveidīgas pēdas, tie spēj baroties zem ūdens, lai gan dažas sugas dzīvo gandrīz tikai uz sauszemes.

Latvijā ir sastopama 31 zosveidīgo suga, no kurām 6 sugas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.^[1] Visbiežāk sastopamās sugas Latvijā ir: paugurknābja gulbis (Cygnus olor), meža pīle (Anas paltyrhynchos), prīkšķe (Querquedula querquedula) un krīklis (Querquedula crecca). Kopumā Latvijā visretāk sastopamie zosveidīgie ir zosis. No visām sastopamajām zosīm ligzdo vienīgi meža zoss (Anser anser).

Evolūcija

Arī kliedzējzosu knābjiem piemīt zosveidīgo knābju funkcijas, attēlā ragainā kliedzējzoss (*Anhima cornuta*)

Vissenākais zināmais zosveidīgais putns ir Vegavis iaai, kas dzīvoja krīta periodā.^[2] Pastāv viedoklis, ka zosveidīgajiem un vistveidīgajiem putniem bija kopīgs priekštecis Galloanserae, kas sadalījās un izveidojās divās kārtas.

Jau senajiem zosveidīgajiem putniem attīstījās tāds knābis, kāds tas ir joprojām mūsdienu sugām. Knābja velvētā forma un mēle strādā kā vienots mehānisms ūdens iesūkšanai caur knābja galu un vienlaicīgi ūdens izspiešanai pa knābja malām. Knābja augšdaļā atrodas rinda ar smalkām filtra plāksnītēm, kas uzķer nelielas barības daļiņas, kuras tiek pēc tam nolaizītas un norītas. Visiem zosveidīgajiem putniem mūsdienās ir šāds knābis.

Papildus tam dažas sugas ieguvušas alternatīvus barošanās veidus, kā zosis, kas ganās zālē, un gauras, kas medī zivis. Pat kliedzējzosu knābim, kurš ārēji atgādina plēsīgo putnu knābi, piemīt zosveidīgo knābju fukcijas.

Izskats un īpašības

Zosveidīgie putni ir vidēji lieli vai lieli putni ar pleznainām kājām un masīvu ķermeni. Tiem ir garš kakls, toties īsas kājas. Lielākie šīs kārtas pārstāvji ir gulbji,^[3] no kuriem lielākie ir ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus), paugurknābja gulbis (Cygnus olor) un Ziemeļamerikas ziemeļu gulbis (Cygnus buccinator). Gulbji ir ne tikai lielākie zosveidīgie putni, tie ir arī lielākie lidojošie putni pasaulē.^[4]

Klasifikācija

Zosveidīgie un vistveidīgie putni ir visprimitīvākie putni neognatu apakšklasē (Neognathae). Zinātniekiem nav vienprātības par sistematizāciju pīļu dzimtas (Anatidae) dažām apakšdzimtām, kā peldpīļu apakšdzimtu (Anatinae) un dižpīļu apakšdzimtu (Tadorninae).

Zosveidīgo kārta (Anseriformes)
- Kliedzējzosu dzimta (Anhimidae)
- Pīļu dzimta (Anatidae)
  - Dižpīļu apakšdzimta (Tadorninae)
  - Dūkurpīļu apakšdzimta (Thalassorninae)
  - Gauru apakšdzimta (Merginae)
  - Nirējpīļu apakšdzimta (Aythyinae)
  - Peldpīļu apakšdzimta (Anatinae)
  - Piešspārnu zosu apakšdzimta (Plectropterinae)
  - Raibumaino pīļu apakšdzimta (Stictonettinae)
  - Stīvastes pīļu apakšdzimta (Oxyurinae)
  - Svilpojošo pīļu apakšdzimta (Dendrocygninae)
  - Zosu apakšdzimta (Anserinae)
- Žagatzosu dzimta (Anseranatidae)

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zosveidīgie

Zosveidīgo sugu saraksts Latvijā (zoologi.daba.lv)
Order Anseriformes (Ducks, Geese, Swans)
Birds of Anseriformes Order
Zosveidīgo putnu galerija (latvijas.daba.lv)
Zosveidīgo putnu galerija (piekraste.daba.lv)
Zosveidīgo putnu galerija (rigazoo.lv)

[pu-1] 1,0 ^1,1 Putni (Aves): Zosveidīgie

[2] Definitive fossil evidence for the extant avian radiation in the Cretaceous

[3] The Atlas of breeding birds of Alberta

[4] The Largest Flying Birds: Facts You May Not have Known

[1]

[2]

[3]

[4]

@@ 23. rindiņa: / 23. rindiņa: @@
 Visi zosveidīgie putni ir ūdensputni, kas labi piemēroti dzīvei uz [[ūdens]] virsmas. Tie labi peld un nirst, tiem ir pleznveidīgas pēdas, tie spēj baroties zem ūdens, lai gan dažas sugas dzīvo gandrīz tikai uz [[sauszeme]]s.
-[[Latvija|Latvijā]] ir sastopama 31 zosveidīgo suga, no kurām 6 sugas ir iekļautas Latvijas [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]].<ref name=pu/>
+[[Latvija|Latvijā]] ir sastopama 31 zosveidīgo suga, no kurām 6 sugas ir iekļautas Latvijas [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]].<ref name=pu/> Visbiežāk sastopamās sugas Latvijā ir: [[paugurknābja gulbis]] (''Cygnus olor''), [[meža pīle]] (''Anas paltyrhynchos''), [[prīkšķe]] (''Querquedula querquedula'') un [[krīklis]] (''Querquedula crecca''). Kopumā Latvijā visretāk sastopamie zosveidīgie ir [[zosis]]. No visām sastopamajām zosīm ligzdo vienīgi [[meža zoss]] (''Anser anser'').
+==Evolūcija==
+[[Attēls:Arauco.JPG|thumb|left|200px|Arī kliedzējzosu knābjiem piemīt zosveidīgo knābju funkcijas, attēlā [[ragainā kliedzējzoss]] (''Anhima cornuta'')]]
+Vissenākais zināmais zosveidīgais putns ir ''[[Vegavis iaai]]'', kas dzīvoja [[krīts (periods)|krīta periodā]].<ref>[http://www.digimorph.org/specimens/Vegavis_iaai/nature03150.pdf Definitive fossil evidence for the extant avian radiation in the Cretaceous]</ref> Pastāv viedoklis, ka zosveidīgajiem un vistveidīgajiem putniem bija kopīgs priekštecis ''[[Galloanserae]]'', kas sadalījās un izveidojās divās [[kārta]]s.
+Jau senajiem zosveidīgajiem putniem attīstījās tāds [[knābis]], kāds tas ir joprojām mūsdienu sugām. Knābja velvētā forma un [[mēle]] strādā kā vienots mehānisms ūdens iesūkšanai caur knābja galu un vienlaicīgi ūdens izspiešanai pa knābja malām. Knābja augšdaļā atrodas rinda ar smalkām filtra plāksnītēm, kas uzķer nelielas barības daļiņas, kuras tiek pēc tam nolaizītas un norītas. Visiem zosveidīgajiem putniem mūsdienās ir šāds knābis.
+Papildus tam dažas sugas ieguvušas alternatīvus barošanās veidus, kā [[zosis]], kas ganās [[zāle|zālē]], un [[gauras]], kas medī [[zivis]]. Pat [[kliedzējzosis|kliedzējzosu]] knābim, kurš ārēji atgādina plēsīgo putnu knābi, piemīt zosveidīgo knābju fukcijas.
 ==Izskats un īpašības==
@@ 29. rindiņa: / 37. rindiņa: @@
 ==Klasifikācija==
-Zosveidīgie un [[vistveidīgie]] putni ir visprimitīvākie putni [[neognati|neognatu apakšklasē]] (''Neognathae''). Zinātniekiem nav vienprātības par sistematizāciju [[pīļu dzimta]]s (''Anatidae'') dažām apakšdzimtām, kā [[pelpīļu apakšdzimtu]] (''Anatinae'') un [[dižpīļu apakšdzimtu]] (''Tadorninae'').
+Zosveidīgie un [[vistveidīgie]] putni ir visprimitīvākie putni [[neognati|neognatu apakšklasē]] (''Neognathae''). Zinātniekiem nav vienprātības par sistematizāciju [[pīļu dzimta]]s (''Anatidae'') dažām apakšdzimtām, kā [[peldpīļu apakšdzimtu]] (''Anatinae'') un [[dižpīļu apakšdzimtu]] (''Tadorninae'').
 *'''Zosveidīgo kārta''' (''Anseriformes'')
@@ 52. rindiņa: / 60. rindiņa: @@
 {{Commons|Category:Anseriformes|Zosveidīgie}}
 *[http://zoologi.daba.lv/putni/jelgavas/sist_saraksts/zosis.htm Zosveidīgo sugu saraksts Latvijā] (zoologi.daba.lv)
+*[http://robinsonlibrary.com/science/zoology/birds/anseriformes/index.htm Order Anseriformes (Ducks, Geese, Swans)]
+*[http://www.whatbird.com/browse/objs/All/birds_na_147/132/Order/3833/ANSERIFORMES/default.aspx Birds of Anseriformes Order]
 *[http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&k=Putni/zosis/&t=1 Zosveidīgo putnu galerija] (latvijas.daba.lv)
 *[http://piekraste.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=dzivnieki&k=Putni/zosis/ Zosveidīgo putnu galerija] (piekraste.daba.lv)

Zosveidīgie Anseriformes
Meža zoss (Anser anser)

Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Apakšklase	Neognati (Neognathae)
Kārta	Zosveidīgie (Anseriformes)

Zosveidīgie Vikikrātuvē