Dūkurpīle
| Dūkurpīle Thalassornis leuconotus (Eyton, 1838) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Apakšdzimta | Dūkurpīļu apakšdzimta (Thalassorninae) |
| Ģints | Dūkurpīļu ģints (Thalassornis) |
| Suga | Dūkurpīle (Thalassornis leuconotus) |
 Dūkurpīle Vikikrātuvē | |
Dūkurpīle (Thalassornis leuconotus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder dūkurpīļu apakšdzimtai (Thalassorninae). Dūkurpīļu apakšdzimtā ir tikai viena dūkurpīļu ģints (Thalassornis), kurā ir tikai viena suga.
Vistuvākā radniecība dūkurpīlei ir ar svilpējzosīm (Dendrocygna) un dažas līdzības ar zilknābjiem (Oxyurinae). Dūkurpīlei ir 2 pasugas: nominālpasuga (Thalassornis leuconotus leuconotus) un Madagaskaras dūkurpīle (Thalassornis leuconotus insularis).
Dūkurpīle ir sastopama Āfrikas dienviddaļā, tās lielākās populācijas dzīvo reģionā starp Senegālu un Čadu, Etiopijā un Dienvidāfrikā.[1] Tā nav sastopama ekvatoriālajos lietus mežos un tuksnešos.[2] Madagaskaras dūkurpīle ir sastopama tikai Madagaskarā un tās populācijai draud izmiršana. Novērojot Antsamakas ezeru 2001. gadā, tika reģistrēti 37 īpatņi. Līdz ar to zinātnieki uzskata, ka pieņēmums, ka Madagaskarā dzīvo 2500 - 5000 dūkurpīles ir pārāk optimistisks.[3] Āfrikas nominālpasugas populācijā ir apmēram 10 000 - 25 000 putni.[4]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dūkurpīle ir maza auguma pīle, tās ķermenis ir apmēram 38 - 40 cm garš, svars 700 g.[5] Dūkurpīles apspalvojums ir raibi brūnpelēks, un tās mugura astes daļā ir balta, bet balto muguru var redzēt tikai lidojumā no augšas.[6]
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dūkurpīles ir ļoti labas nirējas un barojas tāpat kā nirpīles. Arī no briesmām tā glābjas ienirstot. Tā spēj uzturēties zem ūdens līdz pusminūtei. Dūkurpīle uzturas ūdeņos, kas ir 30 - 180 cm dziļi.[2] Tā mājo tīru ūdeņu ezeros, dīķos un slapjos purvos, kas bagāti ar peldošiem augiem. Pamatā dūkurpīle barojas ar dažādu ūdensaugu sēklām (97%), nelielā apjomā tiek patērēti arī stiebri un lapas, īpaši iecienīta ir zilās ūdensrozes, kā arī ļoti retos gadījumos tā pamielojas ar trīsuļodu (Chironomidae) kāpuriem.[2]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dūkurpīles veido monogāmus pārus, kuriem ir ilgstošas attiecības. Ligzdu būvē abi vecāki. Vieta ligzdai tiek piemeklēta piekrastes šeklajos ūdeņos, kas bagātīgi aizauguši ar niedrēm un meldriem, vai citām krasta ūdenszālēm. Ligzdas vietā zāles tiek noliektas un savītas tādējādi, lai izveidotos ligzdas pamats. Ligzda var būt gan peldoša, gan stāvoša uz ūdensaugiem. ligzdas pamatas tiek izveidots 45 cm augstumā. Reizēm dūkurpīle izmanto citu ūdensputnu vecās ligzdas, kā dūkuru (Podiceps) un paugurknābja lauča (Fulica cristata) ligzdas. Ligzdai daži augi tiek pārlocīti pāri, lai to nosegtu no augšas, un tā nebūtu tik viegli pamanāma plēsīgajiem putniem. Pati ligzda ir bļodas formā vīta no dažādu augu daļām, iekšpuse oderēta ar ūdensqaugiem.[2]
Dūkurpīlēm nav specifiskas vairošanās sezonas, tas var notikt visu gadu. Dējumā ir 4 - 9 olas. Reizēm var atrast pat līdz 11 olām, bet pastāv viedoklis, ka šajos gadījumos olas ir iedējusi kāda cita mātīte. Inkubācijas periods ilgst 29 - 33 dienas. Olas perē abi vecāki. Mātīte perē nakts laikā un apmēram stundu pa dienu, bet tēviņš atlikušajā dienas laikā. Ligzdas atrašanās vietu pāris meklē, savā starpā sasaucoties, bet ligzdai tie tuvojas nirstot.[2] Kad pīlēni ir izšķīlušies, tie spēj nirt un peldēt pēc 20 stundām. Pēc 55 dienām tie ir pieauguši. Vecāki par pīlēniem ļoti rūpējas līdz tie ir pilnībā pieauguši, pret ienaidniekiem tie tiek agrtesīvi un bezbailīgi aizsargāti.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ IUCN: Thalassornis leuconotus[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Biodiversity: Thalassornis leuconotus (White-backed duck)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 23. decembrī.
- ↑ Woolaver. L., and R. Nichols. 2006. Nesting survey of the white-backed duck at Lake Antsamaka in western Madagascar. TWSG News 15:34–37.
- ↑ Johnsgard, P. 2010 "The World’s Waterfowl in the 21st Century: A 2010 Supplement to Ducks, Geese, and Swans of the World"
- ↑ White-backed Duck
- ↑ «The White-backed Duck (Thalassornis leuconotus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 23. decembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IBC: White-backed Duck (Thalassornis leuconotos) Arhivēts 2013. gada 14. maijā, Wayback Machine vietnē.
- The Osteology and Taxonomic Position of the White-Backed Duck
- Thalassornis leuconotus - White-backed duck
- Thalassornis leuconotus Arhivēts 2011. gada 17. martā, Wayback Machine vietnē.