Nirējpīles
Nirējpīles Aythyinae | |
---|---|
Lielgalvis (Netta rufina) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
Apakšdzimta | Nirējpīļu apakšdzimta (Aythyinae) |
Nirējpīles, nirpīles, nirējpīļu apakšdzimta (Aythyinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu pīles, kurām ir kopīgs zemūdens barošanās veids: tās barību iegūst, ienirstot ūdenī.
Tomēr ne visas pīles, kurām ir šāds barošanās veids, tiek sistematizētas šajā apakšdzimtā. Daļa "nirējpīļu", piemēram, tiek iedalītas gauru apakšdzimtā (Merginae). Kā arī nirējpīļu apakšdzimtas lielgalvju ģints (Netta) sugas barojas biežāk kā peldpīles, nevis kā pārējās nirējpīles.
Lai arī nirējpīles ir sastopamas gandrīz visā pasaulē, tomēr galvenokārt to izplatības areāls ir sasitīts ar ziemeļu puslodi.
Nirējpīles Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā ir sastopamas 5 nirējpīļu apakšdzimtas sugas: lielgalvis (Netta rufina), brūnkaklis (Aythya ferina), baltacis (Aythya nyroca), cekulpīle (Aythya fuligula) un ķerra (Aythya marila).[1]
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nirējpīles pamatā uzturas saldūdens ūdenstilpēs vai upju grīvās. Dažas sugas, piemēram, ķerra (Aythya marila) ziemas laikā mājo jūrā. Nirējpīles ir ļoti labas lidotājas. To spārni ir plati, spārnu gali noapaļoti un, salīdzinot ar citām pīlēm, tām jāpieliek lielākas pūles, lai paceltos gaisā. Tās vēzē spārnus daudz ātrāk un biežāk. Ziemeļu sugas ir gājputni, toties dienvidreģionu sugas ir nometnieki, lai gan dažas dienvidreģionu pīles (Austrālijas baltacis (Aythya australis)) reizēm migrē lielus attālumus, lai izvairītos no ilgstoša sausuma. Nirējpīles nemēdz izkāpt krastā. To kājas anatomiski ir novietotas ļoti tālu uz aizmuguri, lai peldot zem ūdens spēcīgāk varētu stumt ķermeni uz priekšu.
Nirējpīles un peldpīles
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Morfoloģiski nirējpīles ir līdzīgas peldpīlēm,[2] tomēr tām ir dažas nozīmīgas atšķirības, piemēram, trahejas uzbūve. Arī ģenētiskie pētījumi norāda uz salīdzinoši attālu radniecību, pierādot to, ka abas līnijas evolūcijas ceļā ir diezgan sen viena no otras nodalījušās.[3] Alternatīvās sistemātikās nirējpīles reizēm tiek izdalītas kā peldpīļu (Anatidae) apakšdzimta. Šajā sistemātikā visas pīles ir iekļautas peldpīļu apakšdzimtā, izņemot svilpējzosis (Dendrocygna).[4]
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nirējpīļu apakšdzimta (Aythyinae)
- Lielgalvji (Netta)
- Lielgalvis (Netta rufina)
- Melngalvis (Netta erythrophthalma)
- Sārtknābja pīle (Netta peposaca)
- Marmora krīkļi (Marmaronetta)
- Marmora krīklis (Marmaronetta angustirostris)
- Nirējpīles (Aythya)
- Austrālijas baltacis (Aythya australis)
- Austrumu baltacis (Aythya baeri)
- Baltacis (Aythya nyroca)
- Brūnkaklis (Aythya ferina)
- Cekulpīle (Aythya fuligula)
- Dzeltenacis (Aythya americana)
- Gredzenpīle (Aythya collaris)
- Jaunzēlandes ķerra (Aythya novaeseelandia)
- Ķerra (Aythya marila)
- Lielais brūnkaklis (Aythya valisineria)
- Madagaskaras baltacis (Aythya innotata)
- Mazā ķerra (Aythya affinis)
- Sārtgalvas pīles (Rhodonessa)
- Sārtgalvas pīle (Rhodonessa caryophyllacea)
- Lielgalvji (Netta)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas putnu sistemātiskais saraksts
- ↑ «A phylogenetic analysis of recent anseriform genera using morphological characters». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 5. februārī. Skatīts: 2010. gada 20. decembrī.
- ↑ «Phylogeny and biogeography of dabbling ducks (genus Anas): a comparison of molecular and morphological evidence». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 5. februārī. Skatīts: 2010. gada 20. decembrī.
- ↑ Terres, John K. (1991). The Audubon Society Encyclopedia of North American Birds. Wings Books. ISBN 0-517-03288-0.