Ņevas kauja: Atšķirības starp versijām
Jauna lapa: {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Ņevas kauja |partof=Somijas krusta kariem |image=center|275px| |caption=B. Čorikova glezna ''Aleksandrs Ņevs... |
(Nav atšķirību)
|
Versija, kas saglabāta 2014. gada 9. augusts, plkst. 18.09
| Ņevas kauja | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Somijas krusta kariem | |||||||
 B. Čorikova glezna Aleksandrs Ņevskis kaujā pret zviedriem | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Novgorodas zeme (Zelta Ordas vasaļvalsts) | zviedri, norvēģi, somi | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Novgorodas kņazs Aleksandrs | Somijas bīskaps Spiridons (Tomass) | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| apmēram 20 | nezināms skaits, kritušie dižciltīgie aizvesti divos kuģos | ||||||
Ņevas kauja (krievu: Невская битва, zviedru: slaget vid Neva) notika 1240. gada 15. jūlijā Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā.
Kaujas priekšvēsture
No Ērika sāgas zināms, ka aptuveni 997. gadā Lādogas pilskalnam uzbrucis norvēģu vikings Ēriks Hākansons, kas sagrāvis senāko varjagu cietoksni. 1019. gadā zviedru vikingu princese Ingegerda pēc precībām ar rūsu Novgorodas ķēniņu Jarisleifu (Jaroslavu Gudro) pūrā ieguva Aldeigjuborgas zemi, par vietvaldi ieceļot savu radinieku zviedru jarlu Regnvaldi Ulfsonu. Regnvalda dēls Eilivs bija Lādogas vietvaldis pēc viņa nāves. Mūra cietoksni pēc Novgorodas hronikas ziņām 1116. gadā dibinājis Lādogas vietvaldis Pāvils.[1] 1142. gadā Lādogas cietoksnim uzbruka zviedru karaspēks ķēniņa un bīskapa vadībā. Pēc 14. gadsimtā uzrakstītās senākās zviedru Ērika hronikas un Lībekas Detmāra hronikas krusta karagājiens uz Somijas dienvidu daļu (Hēmi) notika jarla Birgera vadībā periodā starp 1238./1239. gadu un 1248.-1250. gadu.[2] Tiešais krusta kara iemesls bija Hēmes apgabala iedzīvotāju tavastiešu (taffwesta) sacelšanās pret katoļu ticību un zviedru virsvaru 1230. gados. [3] Zviedru krustneši apspieda sacelšanos un kādā pilskalnā uzcēla Tavastijas pili (taffwesta borg).
Kaujas norise
Par šo kauju ir ziņas vienīgi senkrievu hronikās. Galvenais avots ir ilgi pēc kaujas 14. gadsimtā uzrakstītā Pirmā Novgorodas hronika, kurā minēts, ka zviedri kopā ar norvēģiem un somiem no Tavastijas bīskapa Spiridona[4] vadībā ieradās ar kuģiem un apmetās pie Ižoras upes ietekas, gatavojoties uzbrukt Ladogas cietoksnim. Novgorodieši kņaza Aleksandra vadībā negaidīti uzbruka viņu apmetnei un nogalināja daudz pretinieku. Kritušo augstmaņu līķus aizveda ar diviem kuģiem, bet pārējos apbedīja kopējā kapā. No novgorodiešiem kauja krita Konstantīns Lugotiničs, Jurjata Piņaščiničs, Namests Dročilo, Koževniča dēls Nezdilovs un citi, kopā ap 20 .[5] Ivana IV valdīšanas laikā hronikas notikumi tika bagātīgi papildināti ar detaļām.[6]
Kaujas sekas
Pēc kņaza Aleksandra Jaroslavoviča uzvaras pār zviedru sirotājiem kaujā pie Ņevas upes viņš vēlāk tika nodēvēts par Ņevas Aleksandru. Tomēr pēc strīda ar Novgorodas bajāriem karavadonis tika izraidīts no valsts, kas kalpoja par vienu no iemesliem Tērbatas bīskapa Hermaņa no Bukshēvdenas vadītā Livonijas karaspēka iebrukumam Pleskavas zemē un Ingrijā 1240. gada rudenī. Tērbatas bīskapija jau ilgstoši bija iesaistīta karos ar Novgorodas republiku, tagad tajos tika iesaistīts arī Livonijas ordenis un Dānijas karaļa vasaļi Ziemeļigaunijā.
1244. gada 15. jūlijā pāvests Inocents IV iecēla bīskapu Modenas Vilhelmu par savu legātu nevien Livonijā, Igaunijā, Zemgalē, Kursā un Lietuvā, bet arī Somijā un citās jaunkristītajās Baltijas jūras reģiona zemēs. 1255. gada 3.augustā pāvests Aleksandrs IV pēc Rīgas arhibīskapa Alberta lūguma atļāva viņam iecelt īpašu bīskapu Haseldorfas Frīdrihu Votzemes, Ingrijas un Karēlijas pagāniem, kas izteikuši vēlēšanos pāriet katoļos. Zviedri ilgstoši cīnījās ar krieviem par virskundzību Lādogā, līdz 1595. gadā un 1617. gadā zviedri bija spiesti atteikties no Ingermanlandes par labu Krievijas caristei.
Literatūra
- Basil Dmytryshyn, Medieval Russia 900-1700. New York: Holt, Rinehart and Winston, 1973.
- John France, Western Warfare in the Age of the Crusades 1000-1300. Ithaca, NY: Cornell University Press, 1999.
Atsauces
- ↑ Новгородская первая летопись старшего и младшего изводов. — М.-Л.: Издательство Академии Наук СССР, 1950. с. 196—205 «В лѣто 6580 [1072] — в лѣто 6634 [1126]» (krieviski)
- ↑ Ērika hronikas fragments par karagājienu uz Tavastiju (zviedriski)
- ↑ Pāvesta Gregorija IX vēstule par sacelšanos pret baznīcu Tavastijā (latīniski)
- ↑ Daži vēsturnieki uzskata, ka krievu hronikās vēlāk minētais Spiridons ir jarls Birgers, skat. Riasanovsky, Nicholas V.: A History of Russia. Oxford 1993.
- ↑ hronikas teksts; (krieviski)
- ↑ "Battle on the Neva" (angliski)
Skatīt arī
Ārējās saites
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ņevas kauja |
Koordinātas: 59°48′27″N 30°36′15″E / 59.80750°N 30.60417°E