Ādats

Ādats (arābu: عادة, āda — ‘paraža, ieradums’; daudzskaitlī — arābu: عادات, adat) ir paražu tiesību un nacionālo tradīciju kopums, kas mantots no pirmsmusulmanisma laika, Ziemeļkaukāzā, Centrālāzijā un Dienvidaustrumāzijā — Čečenijā, Dagestānā, Tadžikistānā, Malaizijā, Indonēzijā, kā arī Filipīnu musulmaņu kopienā.

Saskaņā ar ādatu tiesas vara kopienā pieder ģints vecākajiem, kas faktiski pauž kopienas augstāko aprindu intereses. Kaukāzā un Centrālāzijā primārais tiesību avots 9.—19. gadsimtā. Mūsdienās ādats kā tiesību avots pastāv atsevišķos Indonēzijas reģionos, savukārt citviet tas ir saglabājies kā tradīciju kopums, piemēram, kā laulību rituāls, atmetot asinsatriebības un citas novecojušas tradīcijas. Ādats pēc izcelsmes un nozīmes ir tuvs Urfam.