Islāms
Islāms[1] (arābu: الإسلام, IPA: [al isla:m]) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā. Islāmticīgie vairākumā ir Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, Rietumāfrikas valstīs, Vidusāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Indijas subkontinentā islāmticīgie ir vairākums Pakistānā un Bangladešā un ir liela minoritāte pārējā Indijā. Aptuveni 31% musulmaņu dzīvo Indijas subkontinentā, 20% dzīvo arābu valstīs, bet 13% dzīvo Indonēzijā. Lielas musulmaņu kopienas atrodas arī Ķīnā, Austrumāfrikā un Krievijā. Vairākās Eiropas valstīs islāms ir otra lielākā reliģija, piemēram, Francijā (vislielākā musulmaņu kopiena Eiropā) un Apvienotajā Karalistē.
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Korāns apgalvo, ka islāms nesākās ar Muhamedam atklāto vēsti 7. gadsimtā, bet ar Ādamu.[2] No Ādama līdz Muhamedam bijuši citi pravieši, kuri ir pieminēti Korānā (kā, piemēram, Noass, Ābrahāms, Mozus, Dāvids, Jēzus un citi pravieši). Tā islāmā skata "vispārīgo islāmu", kurā ietilpst visu Dieva praviešu vēsts un "konkrēto (vai specifisko) islāmu", par kuru sauc tieši pravieša Muhameda mācīto islāmu ar tā atšķirībām pielūgsmes praksēs no iepriekšējo Dieva praviešu mācībām.[3] Konkrētais islāms balstās uz Korānu — atklāsmi svēto rakstu veidā un paša pravieša Muhameda paskaidrojumu, kā pareizi saprast Korānu. Paskaidrojums ir Muhameda norādījumi sakot vai noklusējot, darot vai nedarot formā — Sunna. Arābu valodā vārds islām nozīmē pakļaušanos, jeb padošanos, apzīmējot ticības pamata vērtību — pilnīgu padošanos Dievam. Arābu valodā Dievu sauc par Allāhu (الله; [alːaːh]).[4] Šādi Dievu sauc arī arābu kristieši. Šo vārdu paralēli vietējam vārdam (ja tāds ir) lieto arī visas musulmaņu tautas. Par musulmaņiem tiek saukti islāma sekotāji un tas nozīmē "tāds, kurš ir padevies [Dievam]".[5][6] Pēc sekotāju skaita islāms ir otra lielākā reliģija pasaulē (lielāka ir vienīgi kristietība). Tiek lēsts, ka musulmaņu kopējais skaits ir no 1,2[7] līdz 1,57 miljardiem.[8] No nemusulmaņu viedokļa islāms ir viena no Ābrama reliģijām. No islāmticīgo viedokļa tikai islāms (arābiski — "padevība Dievam") ir Ābrama reliģija, bet ne kristietība vai jūdaisms,[9][10] kuri tiek skatīti kā sagrozīti atvasinājumi no Dieva atklāsmēm un iepriekšējo praviešu skaidrojumiem. Visi iepriekšējie Dieva sūtītie zināmie un nezināmie Svētie raksti laika gaitā cietuši no tahrīf (bojāšanās). Allāhs nesargāja tās iepriekšējās vēstis no patvaļīgām cilvēku veiktajām izmaiņām, jo tās bija paredzētas tikai noteiktai tautai, ciltij, reģionam, pilsētai vai laika posmam. Rakstu saglabāšana bija uzticēta cilvēkiem, kuri sagrozīja tekstus.[11][12] Savukārt Muhameds tiek izvēlēts kā pēdējais vēstnesis ("Vēstnešu zīmogs") un viņam tiek dota universāla vēsts visai cilvēcei līdz pat Tiesas Dienai. Muhameda islāms no iepriekšējo praviešu islāmiem neatšķiras ticības uzskatos, bet gan tikai reliģiskajos un sociālajos likumos (šariatā).[3]
Islāmā islāmu nedēvē par "reliģiju" šī koncepta rietumu izpratnē, bet gan par "dīn" (دين) (piemēram, Korānā 48:27, 9:33, 61:9) ko var iztulkot kā "reliģija—dzīvesveids". Tas nozīmē islāma valdīšanu islāmticīgā dzīvesveidā un nepieļauj ticības uzskatu un praktizēšanas šķiršanu no praktiskās dzīves.
Lai gan jau drīz pēc Muhameda un viņa skolnieku nāves islāma likumi tika aizvien plašāk ignorēti, tomēr daļa no tiem reģionāli tika ievēroti. Tā islāms būdams "dīn" (reliģija, kas nosaka dzīvesveidu) ietekmēja dažādas dzīves jomas, ieskaitot kultūru un mākslu, radot unikālus mākslas paņēmienus un stilus. Islāmticīgo sabiedrības un valstis bija attīstītākās un vadošās zinātnē tā sauktajā "Islāma zelta laikmetā" no 8. līdz 13. gadsimtam.
Islāma rašanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Muhameda islāma pirmsākumi ir meklējami Arābijā. Arābija bija nabadzīgs, tuksnešains reģions ar nelielām oāzēm, tāpēc to romieši un persieši vērtēja kā iekarošanas un pārvaldīšanas neizdevīgu.[nepieciešama atsauce] Izņemot Jemenu, kuru periodiski kā vasaļvalsti pārvaldīja Persija vai Etiopija. 6. gadsimta beigās, kad caur Arābiju gāja cauri tirdzniecības ceļš no Jemenas uz Bizantiju, palielinājās ekonomiskais nozīmīgums un turīgums oāzēm karavānu maršrutā. Šajā maršrutā bija Meka, kurā 570. vai 571. gadā kureišu (arābu: قريش, Qureiš) cilts tirgotāju ģimenē dzima Muhameds. Saskaņā ar islāmu, 40 gadu vecumā Muhameds saņēma no Dieva pirmo atklāsmi, kuru tam sniedza erceņģelis Gabriels. Nākamajos 23 dzīves gados Muhameds saņēma erceņģeļa sniegtās atklāsmes. Tās bija āju (آية) (arābiski — "zīme" vai "brīnums") "vārsmu" formā. Atklāsmes teksts varēja būt garš vai pat tikai dažas rindiņas. Ājas ir apkopotas sūrās (سورة) un viss kopā Korānā atbilstoši Muhameda norādījumiem.
Islāma būtība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Islāma būtība ir pakļaušanās Dievam un Muhamedam. Tāpēc divi nozīmīgākie koncepti islāmā ir "tauhīd" ("islāma monoteisms") un "ibāda" — padevība un paklausība Dievam.
Islāma mācība jau no paša sākuma bija universāla.[nepieciešama atsauce] Tā vienlīdz vērsās pie visām tautām, nācijām, abiem dzimumiem. Viens no galvenajiem islāma pamatpostulātiem ir, ka visi musulmaņi ir brāļi un māsas. Muhameda dzīves laikā islāms nosodīja valdošās elites privilēģijas, sievietes apspiešanu, cilšu asinsatriebības tradīcijas. Viņa aicinājumi ievērot ekonomisko, sociālo un politisko godīgumu, būt žēlsirdīgiem un veikt labdarību, bija kaitinoši vietējai elitei un apkārtējās valstīs pastāvošajai iekārtai.
Islāma monoteisms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tiešs Muhameda vēsts izaicinājums bija saukšana pie islāma monoteisma (Tauhīd توحيد).[13] Tomēr Muhameds sauca viņus pie monoteisma, nevis vienkārši ticības Dievam. Vietējie pagāni, jūdaisti, kristieši atzina monoteismu Dieva Kundzībā — to, ka Dievs ir visas radības Radītājs, Pārvaldītājs un Aprūpētājs.[14] Tomēr gan pagāni, gan jūdaisti, gan kristieši neatzina divas nākamās monoteisma kategorijas, tas ir, monoteismu Dieva vārdos un atribūtos (Tauhīd al-Asma vas-Sifāt) un monoteismu Pielūgsmē un Paklausībā (Tauhīd al-Ibāda). Monoteisms Dieva vārdos un atribūtos nozīmēja nepiedēvēt Radītājam radības īpašības un atribūtus, bet Muhameda noliedzēji atteicās to atzīt. Tauhīdā Dievs ir viens pats savās īpašībās un vārdos. Radības īpašības ir citādas nekā Radītāja, kurš ir brīvs no trūkumiem.
Muhameda vēsts noliedzēji noliedza arī monoteismu Dieva pielūgsmē un paklausībā. Tas nozīmē, ka pielūgsme un paklausība ir tikai Dievam. Muhameds aicināja apkārtējos uz monoteismu un pielūgt tikai Dievu un bez starpniekiem un līdziniekiem. Atteikšanās no elkiem nozīmētu Mekai lielas finansiālās grūtības. Meka tajā laikā bija pagānu svētceļojumu mērķis. Viņi ceļoja uz Kaabu slavināt Dievu un elkus.
Otrs šīs monoteisma kategorijas aspekts ir tas, ka par paklausības objektu jāatzīst tikai Dievu. Tas nozīmē, ka Dievs ir vienīgais, kurš nosaka atļauto un aizliegto. Tas nozīmē, ka vietējā vara un cilvēki individuāli savās dzīvēs, nevar noteikt, kas ir atļauts un kas ir aizliegts. Šādi monoteismā tiek atzīts, ka Dievs ir vienīgais likumdevējs un ka nekas nav pielūgsmes un paklausības vērts kā vien Dievs.
Tā bija revolūcija un monoteisma atjaunotne plašas sabiedrības uzskatos un apziņā, bet sākotnēji Muhamedu noraidīja, jo vairākumam nāktos pilnībā mainīt savu dzīvi, vērtības un dažkārt pat ienākumu avotu. Elite bija apjukusi un dusmīga uz Muhamedu. Muhameds bija zināms kā viens no uzticamākajiem un cienījamākajiem tās sabiedrības locekļiem. Lielākai daļai ebreju traucēja nacionālisms, jo, lai gan viņi gaidīja parādāmies jaunu Dieva pravieti šajā reģionā, viņi domāja, ka jaunais pravietis būs ebrejs un nevis arābs. Islāmam pamazām izplatoties, pagāni un ebreji uzsāka dažādas nerezultatīvas kampaņas islāma ticīgo izkaušanai un Muhameda nogalināšanai. Noslēdzot Hudeibijas pamieru, miera apstākļos islāms izplatījās visā Arābijas pussalā un Mekas pagāni padevās bez kaujas.[15][16]
Pēc 23 gadiem sludināšanas, Arābijas pussala atteicās no pagānisma par labu Muhameda sludinātajam monoteisma apliecinājumam: Nekas nav pielūgsmes un paklausības vērts kā vien Dievs (لا إله إلاَّ الله).
Ibādas (pielūgsmes, paklausības un kalpošanas) koncepts Islāmā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Islāmā pielūgsmes koncepts ir krietni atšķirīgs no rietumos saprastā. Islāma zinātnieki piekrituši vairākām līdzīgām definīcijām pielūgsmes konceptam:
Pielūgsme ir visaptverošs termins tam, kas Dievam tīkams cilvēka iekšējā un ārējā teiktajā un darītajā.
Pielūgsme ir vārds, kas aptver visu ko mīl Allāhs un ar ko Viņš ir apmierināts, no vārdiem un darbiem, atklātiem vai paslēptiem (redzamiem vai neredzamiem).
Pielūgsme ir viss, kas (mums) tika pavēlēts (no Allāha), bez vērtēšanas, vai to pieņem mūsu prāts, un vai tas atbilst konkrētas vietas un laika tradīcijām.[nepieciešama atsauce]
Tā pielūgsme islāmā ir dzīvot tā, kā Dievs vēlas lai cilvēks dzīvotu. Islāma skatījumā, cilvēka visa dzīve var būt ibāda. Pielūgsme ir tad, kad cilvēks dara to, ko Dievs norādījis viņam darīt, un nedara to, ko Dievs viņam norādījis nedarīt. Tādā ziņā šī kalpošana ir arī pielūgsme. Tādā ziņā katra darbība, kuru islāmticīgais veic pareizi — tā kā Dievs vēlas lai cilvēks dzīvotu — ir ibāda (pielūgsme—kalpošana). Katra lieta, kuru islāmticīgais nedara, jo zina, ka Dievs nevēlas lai viņš to darītu, — ir ibāda (pielūgsme—kalpošana). Tāpat kaut kā nedarīšana ir Dieva pielūgsme. Tā pielūgsme var būt arī ienākumu gūšana, labas attiecības ar līdzcilvēkiem, gulēšana, ēšana, smaids, atturēšanās no grēkiem un izdarīto grēku nožēla, utt. — visa dzīve var būt ibāda.
Šādi dzīvošana atbilstoši tam kādam cilvēku dzīvesveidam ir iecerējis un novēlējis viņu Radītājs, arī ir dzīves piepildījums un iemesls. Korānā 51:56 ir teikts: "Es neradīju džinus un cilvēkus, izņemot lai viņi veiktu ibādu (pielūgsmi, paklausību un kalpošanu) Man (vienam pašam)!" Tāpat islāmā ir paskaidrots, ka Dievam nevajag šo pielūgsmi, jo Dievs ir pilnīgs un brīvs no jebkurām vajadzībām. Šis pielūgsmes dzīvesveids ir nepieciešams pašiem cilvēkiem, jo viņi ir radīti šādam dzīvesveidam un tas viņiem ir piemērotākais. Ja viņi nekalpo Radītājam, tad viņi kalpo radībai, piemēram, pašu ego un tā iegribām.[17] Islāms ir pielūgsme, un tam ir 5 pīlāri, bet tie nav vienīgie punkti. Cita obligātā prakse ir labā pavēlēšana un nosodāmā aizliegšana, pūles Dieva ceļā (džihāds), Dieva slavēšana un piesaukšana.
Islāma pieci pīlāri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Islāma piecos pīlāros (arābu: أركان الإسلام) ir izteikti musulmaņu galvenie reliģiskie pienākumi.
- šahāda — publiski saprotot[18] un patiesi[19] apliecināt ticību, ka nekas cits nav pielūgsmes vērts kā vien Allāhs, un ka Muhameds ir viņa pravietis.[20]
- salāhs — noskaitīt dienā piecas obligātās lūgšanas. Atbilstoši islāmam, kvalitatīvi noskaitītas lūgšanas attīra sirdi un attur no grēkiem un atvieglo grēku nožēlu.[21][22]
- zakā — veikt īpašu ikgadējo neaiztikto uzkrājumu 2,5% daļas ziedojumu labdarības mērķiem. Tas palīdz pārkāpt iekšējo skopumu un atsvešinātību no citu problēmām.[nepieciešama atsauce]
- saums — ievērot gavēni ramadāna mēnesī, kas dod daudz dažādu ieguvumu, lielākais no tiem dievbijības stiprināšana.[23]
- hādžs — veikt svētceļojumu uz Meku, kā to veica pravietis Ābrahams un atjaunoja pravietis Muhameds.[24]
Islāma ticības pamatuzskati (Akīda)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Islāmā ir seši ticības pamatuzskati, protiː
1. Monoteisms
Par islāma monoteismu ir izskaidrots augstāk sadaļā "Islāma būtība". Islāmā tic vienam Dievam (arābu valodā: ﷲ [alla:h]), Kurš ir visa Radītājs, Uzturētājs un Pārvaldītājs. Neviens cits nepārvalda radību kā vien Dievs. Radītājs ir citāds nekā radība (piemēram, islāmā ir sveša doma, ka Dievs līdzinās Ādamam), Viņš stāv tālu prom no radības trūkumiem. Dievs ir aiz septītajām debesīm. Islāmā ar visas septiņas debesis nenozīmē mūsu planētas atmosfēru. No aprakstiem Korānā un hadīsos ir viedoklis, ka pirmo debesu robeža varētu būt kaut kur Visumā vai arī Visuma robežā.[25] Dievs ir vienīgais atļautā un aizliegtā noteicējs, un šī monoteisma daļa nozīmē, ka vienīgie leģitīmie likumi ir Dieva noteiktie.[26][27] (Satiksmes noteikumi, pārtikas ražošanas regulas ir atļautas kā vispārējo Dieva norādījumu īstenošana.)[nepieciešama atsauce] Dievs ir vienīgais radības Radītājs, tāpēc Dievam ir tiesības noteikt kā šai radībai dzīvot.[28]
Dievam ir daudz vārdu, daļa ir atklāta Dieva Grāmatā. Pretēji pārpratumam, islāmā neapgalvo, ka Dievam ir tikai 99 vārdi.[29] Allāh ir viens no Dieva vārdiem.
2. Ticība eņģeļiem.
Islāmā eņģeļi ir Dievam bezierunu paklausīgas būtnes, kuras bez ierunām izpilda Dieva pavēles.[30] Islāmā Sātans nav "kritušais eņģelis", bet gan viens no džiniem (gariem), cilvēkiem paralēli dzīvojošām būtnēm, kurām tāpat kā cilvēkiem ir izvēles brīvība paklausīt vai nepaklausīt Dievam.[31] Džini ir mums neredzami, izņemot kad Dievam nepaklausīgi džini pārkāpj šo robežu un veic dažādas paranormālas parādības, spoku parādības.[32]
3. Ticība grāmatām.
Cilvēces gaitā Dievs ir sūtījis cilvēcei Tekstus kā vadību. Slavenākās no tām ir Mozus Tora, Dāvida Psalmi, Jēzus Evaņģēlijs un Korāns. Atšķirībā no Korāna, pārējie nav saglabājušies, bet gan ir nozaudēti un sagrozīti. Tāpēc islāmticīgie tic visām zināmajām un nezināmajām grāmatām to oriģinālajā saturā, un noraida to mūsdienu sagrozītās versijas. Tikai Korāns esot saglabāts līdz mūsdienām oriģinālā stāvoklī.[33]
4. Ticība praviešiem.
Islāmā tic visiem Dieva praviešiem un viņu vēstījumiem. Islāma skatījumā Dievs cilvēces gaitā ir sūtījis milzīgu skaitu praviešu, kuri visi aicināja uz padevību Dievam (arābiski islām) un ticību Dievam īstā monoteismā. Islāma avotos ir minēti aptuveni 25 Tuvo Austrumu Dieva pravieši, bet ir apgalvots, ka tādu ir bijis milzīgs skaits viscaur pasaulei.[34]
Jēzus ir skatīts kā pēdējais ebreju pravietis ebreju praviešu garajā sarakstā. Tā kā ebreji noliedza praviešus (un mēģināja nogalināt Jēzu), sagrozīja viņiem uzticētos rakstus, tad ebrejiem noņēma viņu īpašo statusu.[nepieciešama atsauce] Pēdējais Dieva pravietis ir izvēlēts nākt no arābiem, otra Ābrahāma dēla Išamaēla pēctečiem. Atšķirībā no visiem pārējiem praviešiem, Muhameds ir pravietis visai cilvēcei līdz pat Pasaules galam. Visi pravieši sludināja vienus un tos pašus ticības uzskatus, bet reliģiskās prakses un sociālie likumi (Šariats) varēja atšķirties, jo bija piemēroti attiecīgās tautas vai reģiona apstākļiem un laikam. Dievs sūtīja praviešus, lai tie ietu pie cilvēkiem un aicinātu viņus uz padevību Dievam un ticību Dievam monoteismā. Viņi arī parādīja vēsti sīkumos un paskaidroja kā pareizi saprast ticības uzskatus un Dieva sūtītos rakstus.[35]
5. Ticība aizkapa dzīvei.
Šis ticības punkts ietver ticību aizkapa dzīvei, kad standarta gadījumā cilvēkam būs kapa dzīve starp viņa nomiršanu un Tiesas dienas pienākšanu. Kapa dzīve tiek pavadīta labos sapņos vai briesmīgos murgos. Pirms Tiesas dienas, būs Pasaules gals, kurš iesāksies Dievam pilnībā izmainot šo planētu un liekot nomirt visiem tajā laikā esošajiem (un ļoti pārbijušajiem) cilvēkiem, kuri tajā laikā būs neticīgi un smagi grēcinieki. Pēc tam, kad visi būs nomiruši, tad Dievs augšāmcels visus jebkad dzīvojošos cilvēkus un tiesās viņus atbilstoši viņu ticības uzskatiem, labajiem un sliktajiem darbiem, grēkiem un grēku nožēlai.[36] Neticēt Dievam monoteismā ir grēks pret Dievu, un ir vērtēts kā lielākais grēks.[37]
Pēc Tiesas dienas daļa cilvēku būs paradīzē, bet daļa ellē. Tie, kuriem bija pareizie ticības uzskati, bet viņi bija grēkotāji un Dievs izlēma viņiem nepiedot uzreiz viņu grēkus, viņi pavadīs kādu laiku ellē. Tie, kuri noliedza un atsacījās no ticības Dievam monoteismā, tie būs ellē mūžīgi. Elle ir briesmīga, savukārt paradīze ir brīnišķīga. Tās kvalitāte ir tik pāri cilvēkiem zināmajai radībai, ka viss ko cilvēki var iedomāties par paradīzi būs kļūdaini. Korānā un hadīsos ir paradīzes apraksti, bet kļūdaini ir vizualizēt paradīzē esošo, jo tas ir pāri cilvēku pieredzei.[38] Paradīzes iemītnieki būs attīrīti no negācijām. Priekš augšāmceltajiem cilvēkiem būs radīts citāds ķermenis, tas būs lielāks un jūtīgāks. Paradīzes iemītnieki būs skaisti un bez daudziem tagadējā ķermeņa trūkumiem.[39]
6. Ticība Dieva realitātei (Kodaram).
Šis ir viens no dažiem Islāma teoloģiskiem konceptiem, kuru saprast nav viegli. Tas nozīmē, ka Dievs nolemj realitāti. Dievs zina visu kas bijis, kas ir, kas būs, un kas varētu būt, bet nebūs. Dievs nosaka kā piepildās realitāte, bet vienlaikus cilvēkiem ir dota brīvā izvēle. Tas nozīmē, ka cilvēki savos nodomos brīvi izvēlamies un par to arī atbildēsim. Savukārt, vai cilvēku nodomi piepildīsies realitātē — to nenosaka attiecīgais nodoma veicējs, bet gan Dievs.[nepieciešama atsauce]
Citi uzskati
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bez šiem 6 ticības pamatuzskatiem ir vairāki citi ticības uzskati, piemēram, ticība džinu pastāvēšanai. Atbilstoši islāmam, džini ir paralēli dzīvojošas, neredzamas būtnes ar citām fiziskām īpašībām un ar brīvu izvēli tāpat kā cilvēkiem, tāpēc tie var būt gan ticīgi, gan neticīgi. Pasaka par burvju lampu neatspoguļo islāma ticības uzskatus par džiniem. Tā pat nav arābu, bet gan ķīniešu pasaka, kura pārstāstīta arābu vidē.[40] Atbilstoši islāmam, Sātans ir no džiniem un nevis no eņģeļiem, kuri ir Dievam bezierunu paklausīgas būtnes. Džini var arī iemiesoties cilvēkos,[41] kas ir plaši zināms fenomens. Tas ir aprakstīts arī Bībelē, piemēram, Jēzus Bībelē ir aprakstīts kā nelabo garu izdzinējs no kāda cilvēka.[42]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]40 gadu vecumā Mekas tirgonis Muhameds saņēma pirmo atklāsmi, kura pavēlēja viņam saukt cilvēkus uz monoteismu. Nākamo 13 gadu laikā viņš pavadīja saucot uz islāmu Mekas un tuvāko reģionu iedzīvotājus. Lēnām pieaugot islāmticīgo skaitam, Mekas pagānu elite sāka aizvien nežēlīgāk vērsties pret Muhameda vēsts atzinējiem spīdzinot, nogalinot vai ekonomiski boikotējot viņus. Pamazām Muhameda sekotāji aizbēga uz Etiopiju vai Medīnu. 13—tajā sludināšanas gadā arī Muhameds aizbēga no Mekas, kad viņu mēģināja nogalināt. Nākamos 10 gadus viņš pavadīja Medīnā. Islāmam turpinoties izplatīties, Mekas pagāni kopā ar Medīnas ebreju atbalstu vairākkārt rīkoja karagājienus ar mērķi izkaut islāmticīgos un nogalināt Muhamedu. Tomēr tas neizdevās un tika noslēgts Hudeibijas pamiers. Pamiera laikā islāms strauji izplatījās un Mekas pagāni padevās bez kaujas.[43][44]
Islāma izplatīšanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Muhamedam 62 gadu vecumā nomirstot, daļa tikko islāmu pieņēmušās arābu ciltis ārpus Mekas un Medīnas atteicās no islāma un pirmais kalifs, Muhameda tuvākais draugs, Abū Bekrs, pavadīja lielu daļu savas valdīšanas divus gadus karojot ar viņiem un ar tā laika lielvalstīm Bizantiju un Persiju. Pēc Abū Bekra sāka valdīt cits Muhameda tuvs draugs Umars, kura laikā islāmticīgo arābu armijas iekaroja Austrumromas impērijai piederošo Sīriju, Palestīnu, Ēģipti, kā arī Irāku un Persiju. Pēc viņa valdīja Osmāns, kuru nogalināja nemiernieki. Sarežģītos apstākļos pie varas nonākušais Alī pavadīja savu valdīšanas laiku nemiernieku pārņemtā valstī. Galu galā, havāridžu sekta nogalināja Alī, bet viņiem neizdevās nogalināt otru pretendentu uz varu Muāviju. Muāvija bija iepriekšējā kalifa Osmāna radinieks, kurš pārvaldīja Sīriju. Viņš pārmeta Alī, ka viņš nav notiesājis Osmāna slepkavas, ignorējot Alī sarežģīto situāciju.[nepieciešama atsauce] Muāvija uzsāka Umaijīdu dinanstijas vairāk kā 100 gadus ilgo valdīšanu, kuras laikā tā iekaroja pārējo Ziemeļāfriku, daļu Spānijas, Kaukāza, Vidusāzijas, Afganistānas un Pakistānas. Protestējot pret dažādām netaisnībām, pie varas nonāca Abbasīdu dinastija, bet Umaijīdu dinastija turpināja pārvaldīt Spāniju. Abbasīdu dinastijas laikā kalifāts pamazām sabruka, līdz 1258. gadā mongoļi nogalināja pēdējo kalifu. Vēlāk islāma militāru ekspansiju veica turki, jo sevišķi Osmaņu impērija un dažādas Centrālāzijas dinastijas, kuras iebruka Indijā. Tomēr lielākā daļa teritoriju kļuva par islāmticīgo apdzīvotām nemilitāras ekspansijas rezultātā, piemēram, Volgas Bulgārija, Zelta Orda, Indonēzija un Malaizija, Dienvidfilipīnas, Dienvidindija, Rietumāfrika, Centrālāfrika un Austrumāfrika, kur islāms izplatījās ar islāmticīgu tirgotāju palīdzību.
Mūsdienās islāms ir visstraujāk augošā lielā reliģija pasaulē, tomēr lielākoties tas ir izskaidrojams ar augsto dzimstību valstīs, kur galvenā reliģija ir islāms. Vācijā gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju ir satraukti par islāma izplatību valstī.[45]
Musulmaņu skaits
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Musulmaņu skaits pasaulē:[nepieciešama atsauce]
| Kontinents | Skaits (miljoni) | No iedzīvotājiem (%) | No musulmaņu skaita (%) |
|---|---|---|---|
| Āzija | 1024 | 26 | 69 |
| Āfrika | 402 | 45 | 27 |
| Eiropa (ieskaitot Krieviju) | 44 | 6 | 3 |
| Amerika | 6 | 0,7 | 0,4 |
| Austrālija un Okeānija | 0,4 | 1,2 | 0,03 |
| Kopā | 1476 | 19 | 100 |
Islāma novirzieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Divi galvenie islāma novirzieni ir sunnītisms (87—90%)[46] un šiītisms. Šiītisms (arābiski šīa — atzars) izveidojās no uzskata, ka valdniekam pēc Muhameda jābūt dinastiju veida un valdniekam jābūt znotam Alī un nevis Muhameda tuvākajam draugam un islāmticīgo kopienas izvēlētajam Abū Bekram. Taču lielākais konflikts nav par to, kuram ir jābūt valdniekam pēc Muhameda, jo sunnīti atzīst Alī kā vienu no musulmaņu valdniekiem. Problēma ir tajā, ka vairākums Muhameda skolnieku sadarbojās ar valdniekiem Abū Bekru, Umaru un Osmānu, tāpēc šiīti pasludināja viņus (arī Muhameda sievas) par nodevējiem un atkritušiem no islāma.[47][48] Tas sunnītu skatījumā ir milzīgs aizvainojums un runā pretēji tam, ka Dievs Korānā (9:100) saka par Muhameda skolniekiem, ka ir apmierināts ar viņiem. Tāpat vēl lielāku problēmu rada šiītu imāmāta koncepts, kurā šiīti Muhameda pēctečiem ar Imāma statusu piedēvē tādas īpašībās kā, piemēram, pilnīgu nekļūdību, absolūtas zināšanas, varu pār katru radības atomu.[48] Sunnīti to redz kā skaidru monoteisma pārkāpumu, jo tās ir Dieva īpašības. Tā šiīti redz pirmsākuma sunnītus kā tipisku, galveno masu, kura ir pārdevusi islāmu un taisnīgumu (samierinoties ar Muāviju pie varas), un izdomātājus par Muhameda dzīvi, un kā stipri ietekmētus no ebreju avotiem (viens no Muhameda dzīves atgadījumu lielākajiem informētājiem ir islāmticīgs ebrejs Abū Hureira), bet sevi redz kā par taisnību iestājošos cīnītājus, kuri būdami mazākumā nepārdodas varai un aizstāv Muhameda pēctečus un viņu tiesības uz varu. Savukārt sunnīti redz pirmsākuma šiītus kā konspirāciju teoriju izdomātājus, meļus, tādus, kuri ir pārkāpuši monoteismu un ir izdomājuši visdažādākās pasakas un melus par Muhamedu, viņa skolniekiem, sievām, znotu Alī un mazdēliem Hasanu un Huseinu. Sevi sunnīti redz kā pravieša Islāmam piederīgos — "ahl sunna wal-džamāt" (pravieša prakses un viņa grupas ļaudis), kuri ir islāma nesēji, bet šiītisms nemaz nav islāms. Sunnīti šiītus vērtē individuāli atkarībā, kam viņi tic, — ja indivīds tic šiītismam, zinot tā ticības uzskatus, tad nav islāmticīgais, bet, ja nezina šiītismu, tad var būt deviants islāmticīgais.[nepieciešama atsauce] Zaidi šiītu (Jemena) Imamāta koncepts atšķīrās no šiītu divpadsmitnieku (Irāna, Irāka, Libāna) koncepta un ir daudz tuvāks sunnītismam. Tāpēc starp sunnītiem un zaidistiem ir mazāks konflikts nekā ar šiītiem divpadsmitniekiem vai šiītu sektām (piemēram, alavītiem), kuras ir vēl tālāk un konfliktējošāk ar sunnītisma ticības uzskatiem.[nepieciešama atsauce]
Sūfismā ir mistiskas tradīcijas. Sūfisti tiek kritizēti kā reliģisko jaunievedumu veicēji, bet sūfiji kritizē reliģiskā jaunieveduma konceptu kā tādu. Reliģiskie jaunievedumi tiek noliegti sunnītisma islāmā, jo ir ājas Korānā un hadīsi, kuri vēršas pret reliģiskajiem jaunievedumiem.[nepieciešama atsauce] Daļa sūfiju godina mirušos — "svētos" un tiek kritizēti par politeismu.[nepieciešama atsauce]
Atsauces un piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Nosaukumu "islāms" agrāk latviešu valodā rakstīja ar īso "a" burtu, tas ir, islams, bet mūsdienās šo nosaukumu raksta ar garo. Piemēram, "Latviešu valodas vārdnīcā" ir rakstīts ar īso "a" (1998), bet "Svešvārdu vārdnīcā" (2005) un citos mūsdienu izdevumos ir rakstīts ar garo "ā". Oriģinālam arābu valodā (الإسلام) atbilst ar garo "ā".
- ↑ Korāns 2:35
- ↑ 3,0 3,1 All Prophets called to Islamic Tauheed: Exclusive Monotheism http://www.tauheed.com/?p=126[novecojusi saite]
- ↑ (angliski) «USC-MSA Compendium of Muslim Texts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 14. septembrī. Skatīts: 2008. gada 16. augustā.
- ↑ (angliski) L. Gardet; J. Jomier. «Islam». Encyclopaedia of Islam Online.
- ↑ (angliski) «Lane's lexicon» (PDF). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-06-28. Skatīts: 2007-07-03.
- ↑ (angliski) «Islam (religion)». Enyclopaedia Britannica Online. Skatīts: 2010-02-05.
- ↑ (vāciski) «Jeder vierte Mensch ist Muslim». Eric Gorsk, N24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-10-11. Skatīts: 2010-02-05.
- ↑ (latviski) Abū Amīna Bilal Filips, Tauhīd (monoteisma) kategorijas, http://www.islammuslim.lv/Islams/Ticibas_uzskati/Ticiba_Dievam_monoteisma/Tauhid_kategorijas.htm Arhivēts 21.10.2010, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Korāns 3:65-67 65 Grāmatas ļaudis! Kāpēc jūs strīdaties par Ābrahamu, lai gan Tora un Evaņģēlijs nebija nosūtīti tikai kā pēc viņa? Vai jums ir sajēga? 66 Patiesi, jūs esat tādi, kuri strīdas par to, par ko jums ir zināšanas. Tad kāpēc jūs strīdaties par to, par ko jums nav zināšanu? Tas ir Dievs, kurš zina, un jūs nezināt. 67 Ābrahāms nebija ne jūdaists, ne kristietis, bet gan īstajā reliģijā (monoteismā) muslims (islām (padevības Dievam) veicējs) un nebija no Dievam partnerus piedēvējošajiem. 68 Patiesi, labākās tiesības uz Ābrahamu starp cilvēkiem ir tiem, kuri sekoja viņam. Un šim pravietim un tiem, kuri noticēja (monoteismā). Un Dievs ir Aizsargs un Palīgs ticīgajiem.
- ↑ Korāns 5:44. Patiesi, Mēs nosūtījām Toru, kurā vadība un gaisma, atbilstoši kurai (Dievam) padevušies pravieši tiesāja jūdiem. Tāpat arī rabīni un virspriesteri tiesāja atbilstoši tai. Viņiem bija uzticēts saglabāt Dieva Grāmatu, un tam viņi bija liecinieki. Tāpēc nebaidieties no cilvēkiem, bet baidieties no Manis un nepārdodiet Manas zīmes (Korānu) par lētu cenu (par šo dzīvi). Un tie, kas netiesā pēc tā, ko nosūtīja Dievs, tie arī ir neticīgie.
- ↑ Bībele, Jeremija 8:8-9, 8 Kā jūs varat sacīt: mēs esam gudri, jo mums ir Tā Kunga baušļi? — Tas gan! Bet redzi, rakstu mācītāju viltus raksti tos padarījuši par meliem. 9 Apkaunoti stāvēs gudrie, tie būs satraukti un apmulsuši un jutīs sevi apgāztus savos uzskatos; viņi taču bija atteikušies no Tā Kunga vārda; kādi gudrības avoti tad nu viņiem vēl ir?
- ↑ «Tauhīds» (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 20. novembrī. Skatīts: 2016. gada 26. aprīlī.
- ↑ Korāns 10:31; 43:87; 29:63
- ↑ (latviski) Safi ar—Rahman al—Mubarak Furi, Sira, http://www.islammuslim.lv/Islams/Praviesi_un_vinu_piemers/Muhammada_biografija/Praviesa_muhammada_dzive_isuma.htm Arhivēts 21.10.2010, Wayback Machine vietnē.
- ↑ (angliski) Ar-Raheeq al-Makhtum, https://web.archive.org/web/20070205094211/http://comp.uark.edu/~muslim/publications/Ar-Raheeq%20Al-Makhtum.pdf. Arhivēts no oriģināla, laiks: 05.02.2007. Skatīts: 15.07.2018. Ignorēts nezināms parametrs
|titel=; Tukšs vai neesošs|title= - ↑ Korāns 45:23, Vai tu esi redzējis to, kurš paņēmis savas iegribas sev par ilah (dievu, pielūgsmes objektu)?
- ↑ (latviski) Salmāns Petrovs, Lā ilāha ill Allāh nozīmes izskaidrošana, http://www.islammuslim.lv/Islams/Ticibas_praktizesana/Sahada/La_ilaha_ill_allah.htm Arhivēts 26.11.2010, Wayback Machine vietnē.
- ↑ (latviski) Džamāl ad-Dīn Zarabozo, Ticības apliecinājuma 9 nosacījumi, „Al-Basheer” žurnālā, 1994. g. janv.-feb. http://www.islammuslim.lv/Islams/Ticibas_praktizesana/Sahada/Ticibas_apliecinajuma_9_nosacijumi.htm Arhivēts 2010. gada 26. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ (angliski) Shahada: Confession of a Muslim, http://muttaqun.com/shahada.html Arhivēts 2010. gada 2. maijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Korāns 29:45: Patiesi, lūgšana attur no nekaunīgiem un ļauniem darbiem.
- ↑ (latviski) Ibn Kojjims al-Džauzijā, Lūgšana un tās ietekme uz grēkošanas atmešanu un dvēseles attīstību, http://www.islammuslim.lv/Islams/Ticibas_praktizesana/Sola/Lugsana_un_tas_ietekme.htm Arhivēts 2010. gada 26. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Kurāns 2:183: Tie, kuri noticēja! Gavēšana ir jums pavēlēta tāpat kā tā bija pavēlēta tiem, kas pirms jums, lai jūs būtu dievbijīgi.
- ↑ Dalia Salaheddīna, Hadža nozīmīgums, http://www.islammuslim.lv/Islams/Ticibas_praktizesana/Hadzs/Hadza_nozimigums.htm Arhivēts 21.10.2010, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Muzammil H. Siddiqi, Concept of Seven Skies in Islam, http://www.islamonline.net/servlet/Satellite?pagename=IslamOnline-English-Ask_Scholar/FatwaE/FatwaE&cid=1119503547562 Arhivēts 2006. gada 21. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Saleh al-Fauzan, Claiming the Right of Legislation, Legalization and Illegalization, http://www.islaam.com/Article.aspx?id=276 Arhivēts 2010. gada 8. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Umm Muhammad, A Return to Tawheed, http://www.islaam.com/Article.aspx?id=323 Arhivēts 2010. gada 19. augustā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ (latviski) The Institute of Islamic Information and Education, Kas ir Allāh? http://www.islammuslim.lv/Islams/Ticibas_uzskati/Ticiba_Dievam_monoteisma/Kas_ir_Allah.htm Arhivēts 2010. gada 3. maijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Hadīss arābu valodā nemaz neietver citu vārdu izslēgumu, Sahih Muslim (vol. 4, no. 1410), tāpat ir citi hadīsi, kuri runā par cilvēkiem zināmajiem un nezināmajiem Dieva vārdiem.
- ↑ Muhammed Salih Al-Munajjid, Al-Malaa’ikah (Angels), http://www.islam-qa.com/en/ref/843 Arhivēts 2010. gada 2. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Muhammed Salih Al-Munajjid, Is Iblees a jinn or an angel?, http://www.islam-qa.com/en/ref/8976 Arhivēts 2010. gada 7. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Muhammad ibn Ibraaheem al-Tuwayjri, Usool al-Deen al-Islami, http://islamqa.com/en/ref/13378 Arhivēts 2009. gada 8. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Nadir Aqueel Ansari, The Holy Qur'an: Its Historical Authenticity, http://www.sunnahonline.com/ilm/quran/0005.htm Arhivēts 2010. gada 21. maijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Kurānā ir minēts: Ādams, Noass, Idrīss, Sālehs, Ābrahāms, Hūds, Lots, Jona, Išmaēls, Īzāks, Jēkabs, Jāzeps, Ījabs, Šueibs, Mozus, Ārons, Elija, Zulkifls, Dāvids, Zālamans, Zakarija, Eliass, Jānis, Jēzus un Muhameds. Ir arī citi, par kuru statusu ir viedokļu domstarpības, vai viņi bija pravieši vai vienkārši Dieva svētīti izcili un dievbijīgi cilvēki: Khidrs, Zulkarneins, Lukmans un citi.
- ↑ (latviski)The Institute of Islamic Information and Education, Praviešu koncepts Islāmā, http://www.islammuslim.lv/Islams/Ticibas_uzskati/Ticiba_Dieva_praviesiem/Praviesu_koncepts_islama.htm Arhivēts 2010. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ (latviski) The Institute of Islamic Information and Education, Dzīve pēc nāves, http://www.islammuslim.lv/Islams/Ticibas_uzskati/Ticiba_tiesas_dienai/Dzive_pec_naves.htm Arhivēts 21.10.2010, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Muhammed Salih Al-Munajjid, Atheism is a greater sin than shirk, http://www.islam-qa.com/en/ref/113901/shirk%20kufr Arhivēts 2012. gada 13. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Muhameds teica, ka Dievs viņam teica par Paradīzi: "Es Esmu sagatavojis saviem taisnajiem kalpiem to, ko neviena acs nav redzējusi, neviena auss nav dzirdējusi, un nav ienācis cilvēka prātā. Recitē, ja vēlies: "Neviena persona nezina priekus, kuri viņiem ir glabāti slēpti.(Korāns 32:17)"." No Bukhārī Sahīh, 3244; Muslim Sahīh, 3824.
- ↑ Muhammed Salih Al-Munajjid,The people of Paradise are free from deformities and physical faults, http://www.islam-qa.com/en/ref/85022/paradise Arhivēts 2012. gada 11. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Plotz, Judith Ann (2001). Romanticism and the vocation of childhood. Palgrave Macmillan. pp. 148—149. ISBN 0-312-22735-3.
- ↑ Muhammed Salih Al-Munajjid, Jinn possession and the rulings on jinn possession, http://islamqa.com/en/ref/73412 Arhivēts 2010. gada 18. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Bībele, Mateja 9. nodaļa: 32 Kad tie bija aizgājuši, redzi, pie Viņa atnesa mēmu, ļauna gara apsēstu cilvēku. 33 Un, kad ļaunais gars bija izdzīts, mēmais sāka runāt.
- ↑ (angliski) Ar-Raheeq al-Makhtum, https://web.archive.org/web/20070205094211/http://comp.uark.edu/~muslim/publications/Ar-Raheeq%20Al-Makhtum.pdf. Arhivēts no oriģināla, laiks: 05.02.2007. Skatīts: 15.07.2018. Ignorēts nezināms parametrs
|titel=; Tukšs vai neesošs|title=(latviski) - ↑ Safi ar—Rahman al—Mubarak Furi, Sira, http://www.islammuslim.lv/Islams/Praviesi_un_vinu_piemers/Muhammada_biografija/Praviesa_muhammada_dzive_isuma.htm Arhivēts 21.10.2010, Wayback Machine vietnē.
- ↑ (latviski) «Vāciešus satrauc islāma izplatība». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-11-11. Skatīts: 2010-02-07.
- ↑ (angliski) Miller, Tracy, ed. (October 2009) (PDF), Mapping the Global Muslim Population: A Report on the Size and Distribution of the World’s Muslim Population, Pew Research Center, https://web.archive.org/web/20091010050756/http://pewforum.org/newassets/images/reports/Muslimpopulation/Muslimpopulation.pdf. Arhivēts no oriģināla, laiks: 10.10.2009. Skatīts: 15.07.2018. Ignorēts nezināms parametrs
|titel=; Tukšs vai neesošs|title= - ↑ A Shi'ite Encyclopedia, http://www.al-islam.org/encyclopedia/shia4.txt Arhivēts 2010. gada 18. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 48,0 48,1 (angliski) Munajjid M., The status of the imams of the Ithna ‘Ashari Shi’ah, http://www.islam-qa.com/en/ref/101272/shia Arhivēts 2010. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- (latviski) https://web.archive.org/web/20101020211356/http://islammuslim.lv/ - Latviešu islāmticīgo elapa ar pāri par 100 rakstiem par islāmu un islāmticīgajiem.
- (latviski) https://web.archive.org/web/20160118181950/http://www.forum.islammuslim.lv/ - Latviešu islāmticīgo forums ar 24 000 ierakstiem par dažādākajiem tematiem par islāmu un islāmticīgajiem.
- (latviski) https://web.archive.org/web/20100912170147/http://www.chatislamonline.org/la - Tērzētava, kurā islāma zinātņu studenti atbild uz jautājumiem par islāmu.
- (latviski) Islams — citāti valoda.ailab.lv
- (latviski) Balodis R. Islams un musulmaņi[novecojusi saite] LU Juridiskās fakultātes mācību materiāls
- (latviski) https://web.archive.org/web/20191231211656/http://parislamu.lv/ - Informācija par islāmu latviešu valodā
- (angliski) https://web.archive.org/web/20100812161230/http://www.islaam.com/
- (angliski) https://web.archive.org/web/20200315131952/https://www.islaam.net/
- (angliski) https://web.archive.org/web/20170713102659/http://en.islamtoday.net/
- (angliski) https://web.archive.org/web/20130606155737/http://www.islam-qa.com/
- (angliski) https://web.archive.org/web/20101129205339/http://sunnahonline.com/main.htm
- (angliski) Islam 101
- (angliski) Early Islam Exploring Ancient World Cultures
- (angliski) Islamic Culture How Stuff Works
| ||||||||||||||||||
|