Ādolfs Sniķeris
|
Kristaps Ādolfs Sniķeris (1893—1964) bija latviešu skolotājs, virsnieks un sabiedriskais darbinieks. Ventspils pilsētas galva (1931—1938). Latviešu krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētājs, Ventspils ev. lut. draudzes priekšnieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1893. gada 6. martā Užavas pagastā Jukuma Sniķera ģimenē, mācījās Ventspils pilsētas skolā un 1911. gadā absolvēja Valkas pilsētas skolas pedagoģiskus kursus. Pirmā pasaules kara laikā dienēja Krievijas Impērijas armijā, 1916. gadā mācījās Tiflisas 1. praporščiku skolā, 1917. gada janvārī kļuva par Latviešu strēlnieku rezerves pulka, tad par Bauskas latviešu strēlnieku pulka jaunāko virsnieku, piedalījās kaujās pie Mazās Juglas, pie Ropažiem un Nītaures. 1918. gadā atvaļināts no karadienesta, Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada martā bija Ventspils komandantūras sevišķu uzdevumu virsnieks, jūnijā iecelts par Ventspils militārā priekšstāvja v.i., augustā par Ventspils apriņķa apsardzes priekšnieka palīga v.i., Bermontiādes laikā 1919. gada oktobrī bija Ventspils apriņķa komandantūras sevišķu uzdevumu virsnieks.
Pēc atvaļināšanās strādāja par skolotāju, 1931. gada Ventspils pašvaldības vēlēšanās viņu ievēlēja pilsētas domē, bet 1934. gadā par Ventspils pilsētas galvu. No 1938. līdz 1940. gadam bija Aizputes apriņķa lauku pašvaldību vecākais, pēc Latvijas okupācijas atlaists no amata. Vācu okupācijas laikā 1941. gada novembrī kļuva par Tautas palīdzības Aizputes lauku apriņķa priekšnieku, 1942. gada septembrī par Aizputes apriņķa vecāko.[1]
Miris 1964. gadā.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis, 5 šķira (1938)