Artūrs Tomsons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Artūrs Tomsons (dzimis 1978. gada 24. oktobrī.) ir latviešu arheologs, vēstures zinātņu doktors.

1997. gadā uzsācis studijas Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātē un 2012. gadā aizstāvējis promocijas darbu Latvijas Universitātes Vēstures un filozofjas fakultātē par tēmu "Divasmeņu zobeni Latvijas arheoloģiskajā materiālā no 9. — 13. gadsimtam". Ieguvis vēstures zinātņu doktora grādu. Veicis arheoloģiskos izrakumus Rīgas pilī (2008), Ludzas pilī (2013—2014), Āraišu mūra pilī un priekšpilī (2010, 2012, 2018, 2019), Mežotnes pilskalna senpilsētā (2017), Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles viduslaiku kapsētā (2018), u.c.

Kopš 2007. gada strādā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā kā Arheoloģijas departamenta galvenais krājuma glabātājs. Kopš 2013. gada pasniedz lekciju kursu Ievads bioloģiskajā antropoloģijā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē.

Vairāk kā 30 zinātnisku rakstu autors, Latvijas Arheologu biedrības biedrs, akadēmiskās vienības "Austrums" vecbiedrs, Eiropas arheologu asociācijas biedrs, biedrības Latvijas Arheoklubs valdes priekšsēdētājs. 2019. gadā laista klajā Tomsona monogrāfija "Zobeni Latvijas teritorijā 7.—16. gs.",[1] A. Tomsona galvenās profesionālās intereses ir saistītas ar bruņojuma un tehnoloģiju attīstību no bronzas laikmeta līdz mūsdienām. Īpašu uzmanību velta eksperimentālās arheoloģijas metožu pielietošanai un popularizēšanai. Kopš 2016. gada organizē Baltijas eksperimentālās arheoloģijas vasaras skolu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]