Rūdolfs Virhovs

Rūdolfs Virhovs; Rudolf Virchow
Personīgā informācija
Dzimis	1821. gada 13. oktobrī ; Šīfelbeina, Prūsijas karaliste; (mūsdienās Svidvina, Polija)
Miris	1902. gada 5. septembrī (80 gadi); Berlīne, Vācijas impērija; (mūsdienās Vācija)
Tautība	vācietis
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne	medicīna, patoloģija, sociālā medicīna
Darba vietas	Humbolta Berlīnes universitāte, Vircburgas universitāte
Alma mater	Prūsijas Militārā akadēmija
Studenti	Frīdrihs Daniels fon Reklinghauzens, Francis Boass, Lotārs Meiers
Sasniegumi, atklājumi	citopatoloģijas pamati, šūnu dalīšanās
Apbalvojumi	Kopleja medaļa

Rūdolfs Ludvigs Kārlis Virhovs (vācu: Rudolf Ludwig Karl Virchow; dzimis 1821. gada 13. oktobrī, miris 1902. gada 5. septembrī) bija vācu ārsts, antropologs, patologs, vēstures pētnieks un politiķis. Modernās patoloģijas pamatlicējs. Devis būtisku ieguldījumu sociālās medicīnas attīstībā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1821. gadā Pomerānijā. Studēja Prūsijas Militārājā akadēmijā, pēc tam strādāja Charité slimnīcā, Humbolta Berlīnes universitātē, vēlāk Vircburgas universitātē.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virhovs ir citopatoloģijas jeb šūnu patoloģijas pamatlicējs, viņš pirmais izskaidroja vairāku slimību (piemēram, leikēmijas) citopatoloģisko būtību. Atbalstīja un ieviesa zinātnes apritē Roberta Rēmaka uzskatu par jaunu šūnu veidošanos dalīšanos rezultātā.

Rūdolfs Virhovs proponēja modernās sanitārijas nozīmi cīņā pret slimībām. Bija gan Prūsijas, gan Vācijas impērijas parlamenta deputāts un viens no redzamākajiem Oto fon Bismarka oponentiem.

Nodarbojās arī ar senatnes pētniecību. Piedalījās Heinriha Šlīmaņa arheoloģiskajos izrakumos Trojā. 1877. gada vasarā Rūdolfs Virhovs ieradās Latvijā un datēja Āraišu ezerpili. Pēdējo reizi Rīgā viesojās 1896. gada vasarā.