Āraišu ordeņa pils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Āraišu baznīca ar ordeņa pils drupām ezera pussalā 19. gadsimtā.
Zviedrijas karaspēka atpūtas nometne pie "Vecās Cēsu pils" (Alt Wenden Slott) 1701. gada vasarā.

Āraišu ordeņa pils (latīņu: Schloβ Arrasch, poļu: zamek Aries), 16.-17. gadsimtā saukta arī par Vecajām Cēsīm (vācu: Alt-Wenden, poļu: Stara Kies, zviedru: Alt Wenden Slott), bija Livonijas ordeņa nocietinājums pie senā Cēsu-Kokneses lielceļa Āraišu ezera rietumu krastā, Āraišu draudzes novada centrs. Līdz mūsdienām saglabājušies pils ārējā mūra fragmenti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āraišu ordeņa pils celta 14. gadsimta beigās Gaujas koridora aizsardzībai pret lietuviešu karaspēka iebrukumiem. Pils bija pakļauta Cēsu komturiem, vēlāk Livonijas ordeņa mestriem, kas rezidēja Cēsu pilī.

Pirmo reizi Āraišu pils pieminēta 1410. gadā kā Arries, vēlāk kā Ariis (1445) un Aries (1546).

Livonijas kara laikā Āraišu pili 1577. gadā ieņēma Livonijas karaļa Magnusa piekritēji, tā paša gada augusta beigās krievu un tatāru karaspēks cara Ivana IV vadībā, bet decembrī to atguva karalim Stefanam Batorijam lojālie karavīri Johana Bīriņa vadībā. Cīņu laikā pils tika sagrauta un 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā nemaz nav pieminēta, pēc līguma noslēgšanas tās pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā. Netālu no pils izveidojās Kalnamuiža (Bergenhof), ko savā īpašumā ieguva poļu virsnieks Drobišs (Drobisch), no kura vārda atvasināts Drabešu muižas nosaukums (Drobusch). Zināms, ka Lielā Ziemeļu kara laikā 1701. gada 28. jūnijā pie Āraišu pilsdrupām ezera krastā Zviedrijas karalis Kārlis XII ierīkojis sava karaspēka atpūtas nometni.[1]

2012. gada jūlijā starptautiska Eiropas projekta "Ecology of Crusading" ("Krusta karu ekoloģija") ietvaros tika veikta arheoloģiskā izpēte Āraišu ordeņa pils priekšpilī un Āraišu ezera krastā arheologa Artūra Tomsona vadībā.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āraišu ordeņa pils uzcelta Āraišu ezera rietumu krastā uz 9 ha lielas pussalas, ko savā laikā gandrīz pilnīgi aizņēma priekšpils, kuras ziemeļaustrumu malā atradās 81x81 metru liela galvenā pils ar apmēram 2 metrus biezām laukakmeņu sienām. Rietumu un ziemeļu sienu iekšpusē bija dzīvojamā ēka. Gar galvenās pils rietumu sienu bija izrakts 125 metrus garš, 19-20 metrus plats un 6 metrus dziļš aizsarggrāvis, kam pāri uz 3,7 m platajiem pils vārtiem vedis paceļamais tilts. Pie tilta bijis 10 х 7,85 m liels sardzes namiņš.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]