Ārdavs
| Ārdavs | |
|---|---|
 | |
| Koordinātas | 56°0′49″N 27°15′25″E / 56.01361°N 27.25694°EKoordinātas: 56°0′49″N 27°15′25″E / 56.01361°N 27.25694°E |
| Platība | 229,8 ha |
| Lielākais garums | 4,1 km |
| Vidējais dziļums | 4,6 m |
| Lielākais dziļums | 14 m |
| Augstums v.j.l. | 158,7 m |
| Izteka | Dubna |
| Sateces baseins | 130 km2 |
| Lielbaseins | Daugavas |
| Baseina valstis |
 Latvija |
| Salas | 2 |
| Apdz. vietas krastos | Dzalbi |
  Ārdavs | |
Ārdavs (arī Ardavas ezers, Ardovas ezers, Ārdavas ezers, Ardava ezers, Ardovas ezers)[1] ir ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Latgales augstienē, Saules kalna piekājē. Uzņem apkārtējo ezeru (Sīvera, Ota, Drīdza u.c.) ūdeņus un tālāk novada tos uz Lejas ezeru. Ļoti līkumota, 18,8 km gara krasta līnija, daudz līču.[2] Ezerā 2 mazas saliņas, daudz līču, pussalu, dziļumu, sēkļu. Zvejo plaužus, asarus, līdakas, līņus, sniedzes.
Ūdens līmenis pazeminājās 1929. gadā, pēc iztekas regulēšanas. Ezerā licencēta makšķerēšana, ko organizē vietējā pagastu ezeru pārvalde.
Ezera izpēte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2006. gada vasarā Ārdavas ezerā botāniķis Uvis Suško atklāja Latvijai jaunu augu sugu - smalko najādu (Najas tenuissima).[3] Pasaulē zināmas tikai ap 15 šī auga atradnes Somijā un Krievijā - Karēlijā un Novgorodas apgabalā. Smalkā najāda ir pēcleduslaikmeta relikts, kas neilgi pēc ledus laikmeta beigām Latvijas ezeros bija izplatīts daudz biežāk, taču mainoties klimatiskajiem apstākļiem, izzuda.
2013. gada vasarā un rudenī Ārdavas ezerā un tā apkārtējā teritorijā tika veikta izpēte, kuras mērķis bija smalkās najādas atradne un jaunas īpaši aizsargājamas teritorijas dibināšana vai paplašināšana. Pētījuma rezultātā ezerā tika konstatētas 18 retas un aizsargājamas sugas: 3 mieturaļģu, 1 sūnaugu, 13 vaskulāro augu un 1 zivju suga.
Ārdavas ezera ekoloģiskais stāvoklis kopumā tika atzīts par apmierinošu, kaut arī pēdējo 12 gadu laikā ezera ziemeļaustrumu un austrumu krastā tika veikti plaši dabiskā hidrogrāfiskā tīkla pārveidošanas darbi. Tas pēdējo septiņu gadu laikā ir būtiski pastiprinājis antropogēno eitrofikāciju visā ezera ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā, kas var radīt nopietnu apdraudējumu visām ezera unikālajām dabas vērtībām. Šādā situācijā Īpaši apdraudēta ir tieši smalkā najāda, kas pagaidām nelielā daudzumā sastopama tieši antropogēnajai eitrofikācijai visvairāk pakļautajā ezera ziemeļu daļā.
Šī pētījuma materiāli tiks izmantoti, lai piešķirtu Ārdava ezera teritorijai īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu, paplašinot Drīdža ezera dabas parku, un iekļautu smalko najādu Latvijas īpaši aizsargājamo augu sarakstā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ LĢIA Vietvārdu datubāze
- ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 65. lpp.
- ↑ Ziņu aģentūra LETA, 2007. gada 22. marts