2006. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pasaulē: 2003 2004 2005 - 2006 - 2007 2008 2009
Latvijā: 2003 2004 2005 - 2006 - 2007 2008 2009
Laikapstākļi: 2003 2004 2005 - 2006 - 2007 2008 2009
Sportā: 2003 2004 2005 - 2006 - 2007 2008 2009
Kino: 2003 2004 2005 - 2006 - 2007 2008 2009

Šajā lapā ir apkopoti 2006. gada notikumi Latvijā.

Valsts amatpersonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amats Persona Piezīmes
Latvijas Valsts prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
8. Saeimas priekšsēdētājs Ingrīda Ūdre (līdz 7. novembrim)
9. Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (no 7. novembra)
Ministru prezidents Aigars Kalvītis Kalvīša 1. Ministru kabinets
Kalvīša 2. Ministru kabinets

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. februāris — Administratīvā apgabaltiesa apmierināja rīdzinieces Enesas Saburovas pieteikumu un atzina par prettiesisku Rīgas pilsētas būvvaldes 2004. gada maijā izdoto būvatļauju SIA N&J vairākstāvu nama būvniecībai iekšpagalmā Brīvības gatvē 352/358.[1]
  • 9. februāris — Eiropas Cilvēktiesību tiesa apmierināja bijušā Bankas Baltija prezidenta Tāļa Freimaņa un Alvja Līduma sūdzību pret Latvijas valsti, tomēr atzina, ka Latvijas valstij nav jāmaksā kompensācijas bijušajiem bankas pārstāvjiem.
  • 12. februāris — Latvijas kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis izcīnīja bronzas medaļu 2006. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs.
  • 13. februāris — Rīgas apgabaltiesa atzina, ka bijušais Privatizācijas aģentūras padomes loceklis, apvienības TB/LNNK atbalstītājs Normunds Lakučs ir sadarbojies ar Valsts drošības komiteju.
  • 18. februāris — ar Raimonda Paula dziedāšanas svētkiem tika atklāta daudzfunkcionālā halle Arēna Rīga.
  • 21. februārisRīgas Domes atjaunotajā, pirms pieciem gadiem likvidētajā Rīgas galvenā arhitekta amatā uz pieciem gadiem iecēla pazīstamo arhitektu un diplomāru Jāni Dripi.
  • 26. februārisZiemas Olimpisko spēļu noslēgumā piedalījās Latvijas kluba Aerodium LV pārstāvji, viņu priekšnesums — akrobātiski triki lidojumā bez spārniem — pārsteidza miljoniem skatītāju visā pasaulē.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. marts — atsākās tiesa Bankas Baltija lietā: tās likvidators BDO Invest Rīga lūdza piedzīt no Latvijas Bankas 185 miljonus latu.
  • 8. marts — no 2007. gada 1. janvāra tika atcelti īres griesti denacionalizētajos namos, jo šī norma neatbilda Satversmei. Tā nosprieda Satversmes tiesa, kuras paziņotais lēmums nav pārsūdzams.
  • 10. marts — Rīgas apgabaltiesa atzina bijušo veselības ministru, ķirurgu Āri Auderu par vainīgu krāpšanā un piesprieda naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 13 500 latu apjomā un mantas konfiskāciju.
  • 11. martsJuris Bojārs atkāpās no LSDSP priekšsēdētāja amata.
  • 12. martsLatvijas Televīzijas raidījumā De Facto demonstrēja vairākas telefonsarunas no tā dēvētās Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas krimināllietas un attēlo lietā iesaistīto — Germana Miluša, Gvido Harija Volburga, Leonīda Lasmaņa, Ilmāra Ančāna, arī Andra Šķēles un Aināra Šlesera — sarunas.
  • 15. marts — Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) pieprasīja Aināra Šlesera (LPP) atkāpšanos no Satiksmes ministra amata. Ainārs Šlesers paziņoja, ka nav iesaistīts Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas skandālā, tādēļ pats no Satiksmes ministra amata neatkāpsies.
  • 16. marts — ar 13 balsīm pret Četrām Eiropas Cilvēktiesību tiesas pēdējā instance mainīja pašas iepriekš pieņemto spriedumu un atzina, ka Latvija nav pārkāpusi bijušās Interfrontes aktīvistes, tagadējās eirodeputātes Tatjanas Ždanokas tiesības un Latvijas valsts drīkstēja vēlēšanās liegt kandidēt bijušajiem komunistiem. Taču Strasbūras tiesa arī norādīja, ka ierobežojumi nevar būt mūžīgi un tie periodiski ir jāpārskata, virzoties uz atcelšanu, jo LatvijaEiropā atgriezusies valsts esot spēcīgāka nekā neatkarības starpposmā.
  • 16. marts — naktī ap Brīvības pieminekli drošības nolūkos tika uzlikts žogs. Latviešu leģiona piemiņas dienā dažu ekstrēmistisku grupu aktivitātes Rīgas centrā stingri uzraudzīja policisti. Notika neliela grūstīšanās un tika aizturēti 65 cilvēki.
  • 17. marts — Rīgas Centra rajona tiesa atzina bijušo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieku Jāni Lejnieku par vainīgu kukuļņemšanā un piesprieda viņam nosacītu trīs gadu brīvības atņemšanu ar trīs gadu pārbaudes laiku, kā arī mantas konfiskāciju.
  • 17. marts — Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) parakstīja rīkojumu par Aināra Šlesera (LPP) atbrīvošanu no satiksmes ministra amata. Šī bija jau trešā reize, kad Aināram Šleseram savas nepilnus desmit gadus ilgās politiskās karjeras laikā jāpamet amats Ministru kabinetā.
  • 21. martsZviedrijas ārlietu ministre latviete Laila Freivalde atkāpās no amata pēc gadu ilgušas kritikas.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]